Kustbu traucjumu iemesli un to iespjam rehabilitcija. Rga: Ulma,

Nursing in the community: dimensions of community health nursing. Fawcett-Henesy A. Portfolio of innovative practice in primary health care nursing and midwifery. WHO Regional office for Europe, Geof R. Sabiedrbas veselbas nacionls alianses veidoana Eiropas Savienbas jaunajs dalbvalsts: organizcijas izveides rokasgrmata.

Eiropas sabiedrbas veselbas alianse, Hogston R. Foundations of nursing practice. Palgrave, Stanhope M. Community health nursing: promoting health of aggregates, families and individuals. Louis: Mosby, Epidemioloija ir zintne par infekcijas raanos, izplatanos, izbeigans likumsakarbm, infekcijas profilaksi un likvidcijas metodm.

Zintnieki epidemioloijas pamatlicji. Frakastro A. Lvenhks L. Pastrs Iemesli: - vienlaicga noteiktas iedzvotju grupas saslimana, - viens infekcijas avots, - kopgi infekcijas prneanas cei; pandmiska saslimana jeb pandmija.

Plaa infekcijas izplatans, kas skar valstis, kontinentus. Epidemioloijas uzdevumi: ptt veselbas procesu piemram, slimbas, fizioloiskos rdtjus, traumasto izcelsmi un raksturu iedzvotju grups; apkopot zinanas par kdu veselbas pardbu piemram, plauu va saslimanas bieumu, riska faktoriem, klniskajm pazmm un slimbas attstbas gaitu.

Uploaded by

Epidmiskais process ir pardbu kopums, kas rodas, ja organism iekst un veidojas patogni mikroorganismi, kas izraisa pastvgus organisma iekjs vides traucjumus. T, piemram, slimbas pazmes var bt: vecums, dzimums un etnisk grupa; socils un ekonomisks pazmes izgltba, nodarbintba, ienkumi ; veselbu ietekmjoie paradumi smana, alkohola lietoana ; prmantots pazmes rase un asinsgrupa.

Ja zina pazmes, kas paaugstina saslimanas risku, tad pastv iespja ts mazint un saslimanu vai traumu novrst. Novroanas objekts ir cilvku grupa epidemioloij daudz cilvku, infektoloij dai cilvki. Slimbu bieuma rdtji un aprini ir svargi, lai novrttu visas teritorijas vai cilvku grupas veselbu. Ar iem rdtjiem var raksturot un saldzint dadas teritorijas vai vienu teritoriju dados laika posmos. Tie var sniegt ieskatu, vai veselbas aprpes paskumi bijui sekmgi, vai n.

K tiek iegti dati? Pacients nonk pie rsta vai slimnc, saslimana tiek fiksta, ja simptomi svara zudums locītavu sāpes rstana tiek apmaksta no valsts budeta, piemram, onkoloiska slimba, difterija u.

Ja saslimana ir vieglka, piemram, akta respiratora slimba vai gripa, dati var bt nepreczi. Saslimstba incidence. Infekcijas avots: a slimo tikai cilvks antroponoze ; b slimo gan cilvki, gan dzvnieki antropozoonoze ; c slimo tikai dzvnieki zoonoze. Prneanas mehnisms jeb parazta bioloisk saimnieka maia: a ierosintja izdalans no organisma; b ierosintja atraans rj vid; c iekana jaun organism. Organisma uzmba specifiskas imunittes trkums pret konkrto ierosintju.

Epidmisk procesa intensittes lmei: 1 kvantitatvie epidmiskie procesi jeb daudzums, 2 kvalitatvie epidmiskie procesi jeb raans vieta.

Kvantitatvie epidmiskie procesi jeb daudzums: spordiska saslimana jeb spordija, kas raksturgs konkrtai vietai un laikam, parasts infekciju skaits; epidmiska saslimana jeb epidmija, kam raksturgs ievrojams infekciju skaita pieaugums, epidmisks uzliesmojums. Slimbas izplatba prevalence : kopjais slimnieku skaits noteikt svara zudums east brainerd road posm iedzvotju skaits taj pa laika posm vai indivdu skaits populcij 2.

Situcijas izpte. Grupa, kas da Grupa, kas neda diens Slimi Veseli Kop Saslimanas bie- Slimi Veseli Kop Saslimanas bieums uz ums uz Kotletes 29 17 46 6,3 17 12 29 5,8 Kartupei 23 14 37 6,2 23 14 37 6,2 Salti 2 2 6 6,7 42 27 69 6,1 Biezpiens 43 11 54 7,9 3 18 21 1,4 Vislielk ir starpba starp tiem, kuri da un neda biezpienu; jo lielka starpba, jo lielka ticamba, ka biezpiens bija slimbas izraistjs.

Saslimanas bieuma starpba ir 6,5, t ir lielka nek citiem dieniem, kur saslimanas gadjumu bieums ir ldzgs. Demogrfiskie rdtji ir dati par mirstbu, dzimstbu, imigrciju, emigrciju, laulbm un laulbu iranu. Svargi populcijas dati ir mirstba, mirstba no atsevim slimbm, mirstba pa vecuma grupm: notikumu skaits konkrt laik un viet iedzvotju skaits konkrt laik un viet 10 Slimbas izplatba ir svargs rdtjs, lai apzintu hronisku saslimanu bieumu un slimnieku aprpes vajadzbas, piemram, ja tiek konstatts, ka kd teritorij ir augsts sirds slimnieku vai onkoloisko saslimanu skaits saldzinjum ar citm teritorijm.

Msa izstrd apmcbu vai atbalsta grupu darbbas plnu riska grup ietilpstoajiem iedzvotjiem. Epidmijas izpt ir sistemtiska pieeja: 1 apstiprina diagnozi, balstoties uz klniskajm pazmm vai laboratoriskajm prbaudm; 2 nosaka saslimanas gadjumu skaitu, kas prsniedz parasto gadjumu bieumu; 3 veido grafiku katrai dienai, kas norda uz saslimanas gadjumu skaitu; 4 prbauda hipotzes: piemram, ja visi, kas ir saslimui konkrtaj laika posm, ir bijui me, pastv varbtba, ka atbilstoo slimbu prns rces.

Biekie epidmijas cloi ir infictas barbas vai dzriena lietoana, piemram, saslimana ar salmonelozi skol. Tiek rpgi ievkti dati, jo parasti, kad ierodas epidemioloisk dienesta darbinieki, dieni jau ir apsti vai novkti, tpc inficto dienu noskaidro ar iegtajiem datiem un statistiskajm sakritbm skat.

Lai aprintu saslimanas bieumu, katram dienam izmanto aprina formulas: indivdu skaits, kas svara zudums east brainerd road un saslima indivdu skaits, kas da; indivdu skaits, kas neda un saslima indivdu skaits, kas neda. Zdaiu mirstba no 0 ldz 1 gadam : miruo brnu skaits laika vienb dzimuo brnu skaits laika vienb Epidemioloiskie un demogrfiskie rdtji sniedz iespju aplkot, saldzint un analizt valsts, rajona, pilstas iedzvotju veselbas stvokli, saskatt riska grupu problemtiskos rdtjus un izvlties piemrotkos iejaukans paskumus, izvrtt rezulttus.

Epidemioloisk droba ietver: 1 vides sanitrhiginisk stvoka kontroli un vides atveseoans paskumus; 2 infekcijas slimbu epidemioloisko uzraudzbu; 32 33 3 iedzvotju vakcinciju; 4 slimnieku un infekciozo personu atklanu, uzskaiti, rstanu un, ja nepiecieams, izolanu; 5 kontaktpersonu laboratorisks prbaudes, medicnisko un epidemioloisko novroanu; 6 slimnieku un infekciozo personu profesionls darbbas ierobeoanu un aizlieganu; 7 epidmijas perku atveseoanas paskumus, k ar paskumus infekcijas slimbu izraistju cirkulcijas prtraukanai rj vid; 8 medicniski sanitros paskumus, kas vrsti pret bstamo infekcijas slimbu izraistju ieveanu un o slimbu izplatanos; 9 iedzvotju informanu par epidemioloisko situciju un izgltoanu infekcijas slimbu profilakses jautjumos.

Neatemama valsts epidemioloisks drobas sistmas sastvdaa ir imunizcija. Imunizcija ir visefektvkais infekcijas slimbu profilakses ldzeklis. T krasi mazina saslimstbu ar infekcijas slimbm vai pat pilngi likvid atsevias no tm, mazina brnu mirstbu, novr epidmiju raans draudus, paldz mazint socilos un ekonomiskos zaudjumus, ko izraisa infekcijas slimbas. K aprina dzimstbas rdtju? K aprina mirstbu? Epidemioloij tiek pielietotas kompleksas metodes, kas ietver epidemioloisko izmeklanu, mikrobioloisko, epidmijas vsturiski saldzinoo izpti, statistisko analzi un eksperimentlo metodi, ldz ar to epidemioloijas k zintnes attstba ir saistta ar mikrobioloiju, virusoloiju, parazitoloiju, imunoloiju, higinu un infekcijas slimbu klnisko izpti.

Epidemioloijas praks tiek izmantoti o disciplnu sasniegumi vakcnu izstrd, dezinfekcij un laboratoriskaj diagnostik. Msdiens epidemioloija aplko ar neinfekciozo saslimanu izplatbu sirds un asinsvadu slimbas, onkoloisks un citas slimbaskur nepiecieama epidemioloisk pieeja, izvrtjot likumsakarbas slimbu izplatb un profilaktisko paskumu izstrd. Kas ir epidemioloija? Demogrfija pta: a iedzvotju skaitu, vecumu, dzimumu, dabisko kustbu dzimstba, mirstba un socili ekonomisko sastvu; b saslimanas bieumu noteiktaj laika posm; 34 CILVKS VID Dab viss atrodas savstarpj mijiedarbb.

Katrs cilvks neprtraukti ietekm gan vidi, kur vi dzvo, gan ar apkrtjos cilvkus tos, ar kuriem saskaras ikdien, k ar tos, ar kuriem nav tiea kontakta.

Msdiens zintnieki vides definciju veido, emot vr ts komponentu savstarpjo mijiedarbbu. Tiek uzskatts, ka vides jdziena saturu veido dabasvide dzv un nedzv daba, kas eksist neatkargi no cilvka; cilvka prveidot vide vide, kas sastv no cilvka radtajiem tehniskajiem elementiem un dabas elementiem cilvku vajadzbu nodroinanai; socil vide attiecbas starp cilvkiem un viu radtajm materilajm un gargajm vrtbm, k ar cilvku savstarpjs attiecbas; cilvka iekj vide cilvka mentlais, emocionlais, gargais un fiziskais stvoklis.

Visas mints vides komponentes nav nodalmas cita no citas un, savstarpji mijiedarbojoties, ietekm ikvienu cilvku. Prmaias vien no vides komponentm ietekms prjs un ldz ar to ar cilvka fizisko un emocionlo labsajtu. Vide aptver visus faktorus, kas ietekm indivdu, to, ko ms redzam un jtam sev apkrt, ieskaitot attiecbas. Vides jdziens ir daudzpusgs, tas iesaista fizisko apkrtni, kur indivds dzvo, via iekjo fizioloisko sistmu, k ar intelienci, psiholoiskos un socilos faktorus.

Starp indivdiem un vidi notiek pastvga mijiedarbba, vii iedarbojas uz vidi, piemram, to piesrojot, un t iedarbojas uz cilvku, piemram, Svara zudums east brainerd road ietekm du. Cilvks funkcion cie savas iekjs vides un rjs vides mijiedarbb. Ttad, cilvki ir sistmas, kuras sastv no apaksistmm, un ts nodroina un uztur ermea iekjo vidi. Kamr cilvks atrodas homeostatisk ldzsvar, via iekj vide ir stabila, neskatoties uz rjs vides prmaim.

Cilvkam ir nepiecieams uzturt ne tikai fizisko ldzsvaru idruma un elektroltu ldzsvaru, ldzsvaru starp barbas uzemanu un enerijas izvadanu u. Lai nodrointu homeostzi, cilvkam ir japmierina pamata fizioloisks vajadzbas, piemram, vajadzbu pc gaisa, pc diena utt.

Ja dzvbai svargs pamatvajadzbas netiek apmierintas, tad dzv sistma sabrk. Td jebkurai msai, aprpjot indivdus, ir jspj: novrtt, k savstarpji mijiedarbojas un funkcion iekjie orgni un sistmas; noteikt, vai viss organisms mijiedarbojas ar rjo vidi. To veido fiziskie, socilie un psihiskie faktori.

Fiziskie faktori ir daba un klimatiskie apstki. Jrpjas, lai daba netiktu piesrota ar radioaktvm vai toksiskm vielm, lai netiktu mainti apkrtnes klimatiskie apstki utt. Ja ar kdas prmaias notiek, tad tm ir jbt tdm, kurm cilvks spj pielgoties, nemainot savu homeostatisko ldzsvaru.

Psihosocilie faktori ir imene, draugi, koli un sabiedrba, kur cilvks darbojas. Neapaubmi, ka socilajai videi ir liela ietekme uz cilvka veselbu. Mocia Moccia, izsaka viedokli, ka "vide k socila, politiska un ekonomiska struktra paldz mums daudz pilngk izprast odienas veselbas un saslimstbas apstkus.

Msas profesija ir daa no visas liels veselbas aprpes sistmas, ttad t ir ar daa no sabiedrbas. Visprjais uzskats par vidi k sabiedrisku vietu var tikt attiecinms ar uz vietu, kur notiek aprpe. T var bt slimnca, indivda darbavieta, veselbas aprpes centrs vai pacienta mjas. Vides k jdziena iekauana msu zintnes teorijs auj msm kvalitatvk veikt aprpi un veidot daudzpusgku pieeju problmu risinan.

Piemram, ja pacients slimo ar plauu tuberkulozi, tad msai, veicot aprpi, ir jem vr ar vides ietekme uz o slimbu: imenes loceki, kuri pacienta kltbtn vartu smt; caurvj istabs; neveselgs uzturs; nepietiekami imenes ienkumi, k d vi nevar atauties visu, ko iesaka veselbas aprptji.

Vide ietver visus faktorus, kuri vartu ietekmt indivdu: klimatiskos, ekonomiskos, politiskos faktorus; sabiedrisks attiecbas, veselbas aprpes sistmu sabiedrb, stvokli imen un darb utt. Cilvces pastvana atkarga no izdzvoanai nepiecieamo resursu krjumiem un vides kvalittes.

Sabiedrba ekonomiskaj praks prk zemu novrtjusi savas aktivittes izraisto dabassistmu postjumu apjomus un izmaksas. Daba rkojas ekonomiskk nek cilvku sabiedrba lielko dau izejvielu t atgst un izmanto otrreiz.

Turpretim cilvkiem ir raksturgi preces izmantot vienreiz, biei vien izmetot vl lietoanai dergas lietas.

Ampulatorās Aprūpes Māsas Pamatspecialitāte

Jau Vides kvalitte ir atkarga no t, cik droi un saprtgi tiek apsaimniekoti atkritumi. Iedzvotju attieksmi un rcbu atkritumu apsaimniekoan oti btiski var ietekmt informtba un izgltoana. Atkritumiem ir daudzveidga ietekme uz vidi, un dabas procesi o piesrojumu izplata dabasvid atmosfr, hidrosfr, Zemes garozk ar ietekm kultrvidi. Pc atkritumu apglabanas notiek to tlka sadalans. Ja apraktie atkritumi nav kaut kd veid izolti no zemes, tad vielas izplst un prvietojas ar pazemes deiem.

Atkritumu deponanas viets, izstot toksiskajm vielm smagajiem metliem, slpeka, hlora savienojumiem un dadm organiskajm vielm, notiek augsnes un gruntsdeu piesroana un saindana.

Organisks vielas kop ar slpeka savienojumiem var radt virszemes deu eitrofikciju, piesrot dzeramo deni. Dau atkritumu biodegradcijas bioloisks nordans proces izdals kaitgas gzes, piemram, metns, kas ir eksplozvs. Daas gzes var bt toksiskas. Ogleka dioksds CO2 un metns veicina siltumncas efektu.

Sadeganas proces rodas smago metlu, piemram, kadmija Cdsvina Pbdzvsudraba Hg savienojumi. Organisko vielu dedzinanas galaprodukts atkargs no sadeganas temperatras. Organiskajm vielm sadegot, var veidoties dioksns un furns, kas ir pai toksiski. Sadeganas gait var izdalties ar aromtisko ogderau savienojumi, piemram, benzopirns, kas ar ir toksisks. Daudzas kaitgs vielas pelnu un kvpu sastv uzkrjas dmeu filtros. Kaitgs iedarbbas uz vidi noteikan atkritumu apsaimniekoan izmanto monitoringu.

Daudzveidgi vidi ietekm mjsaimniecba jeb sadzve. Mjsaimniecbas ietekme uz vidi pieaug ar dzves lmea paaugstinanos. Labkljbas lmea celans neveicina taupbu, nenodroina videi draudzgku rcbu. Cilvku dzves apstku nodroinana un sadzve ietekm gan deni un gaisu, gan augsni un ainavu. Kopjais atkritumu apjoms pasaul pieaug. Iepakojuma materili sastv no papra, plastmasas, metla un stikla. Saprtga attieksme var ietekmt raduos atkritumu daudzumu un svara zudums east brainerd road veicint vides kvalittes saglabanu vai uzlaboanu.

Iespjam rcba vides uzlaboanai: nemest zem paprus un citus atkritumus; taupt eneriju, taupgk lietojot karsto deni un siltinot mju; irot sadzves atkritumus, t veicinot to prstrdi; taupt dzeramo deni; pirkt preces videi draudzgk iepakojum, lai ar ts ir drgkas; lietot transportu, kas mazk piesro gaisu, braukt ar velosipdu, sabiedrisko transportu, iet kjm; brvdienas pavadt videi draudzg veid; piedalties vietjs aktivitts sakopanas talks; izteikt savu viedokli pret projektiem, kas var kaitt videi; finansili atbalstt vides aizsardzbas organizcijas; paam bt kdas vides aizsardzbas organizcijas biedram.

Videi draudzgka rcba samazins resursu un enerijas patriu, t netiei mazinot atkritumu radto slodzi uz vidi. Atkritumu savkanas sistma. To ietekme un sekas var bt dadas. Tas ir atkargs no atkritumu daudzuma, sastva un apsaimniekoanas veida. Atkritumu iespjamais kaitjums. Gaisa piesrojums. Sadaloties atkritumiem, veidojas gzes: 1 metns viela, kas ar skbekli var veidot eksplozvu maisjumu, ugunsnedros; viens no siltumncas efekta radtjiem, kas nodara kaitjumu ozona slnim; 2 ogleka dioksds viela, kas rada siltumncas efektu, t nodarot kaitjumu ozona slnim; 3 slpeka savienojumi; 4 citas gzes.

Bstamo sadzves atkritumu noglabanas rezultt izdals toksiskas vielas benzols, tetrahlormetns tetrahlorogleklis tauku apdegums palaist vs staigāt. Veidojas atkritumu smaka, kuru rada puteki, tvaiki, gais izplstoo gzu maisjumi, kas rada diskomfortu.

Tie var veicint astmatisku vai cita veida alerisku reakciju.

Nepilngadgs grtnieces. Psihisk veselba. Atkarba no apreibinom vielm.

nutrivix pārskats Augsnes, gruntsdeu un virsdeu piesrojums.

Bstamajos sadzves atkritumos ietilpstos vielas smago metlu svina Pb, kadmija Cd, dzvsudraba Hg u. Slpeka savienojumi pasliktina denstilpes stvokli rada skbeka trkumu.

Lai ar sadzves atkritumu apjoma masas zi ir mazk, to apsaimniekoana ir pati svargk, jo nozaru atkritumus daji apsaimnieko paas nozares. Sadzves atkritumu apsaimniekoana ir svarga, jo: tie rodas viets, kur cilvki dzvo, un tpc ir tri jaizvc projm; tie sastva zi ir oti daudzveidgi; to daudzums pieaug oti strauji. Parasti neirotu sadzves atkritumu sastvs ir oti daudzveidgs.

Prasme apsaimniekot atkritumus ir viens no galvenajiem kritrijiem, k vrtt vietjs pavaldbas darbbu. Pdjos gados atkritumu apsaimniekoan pieaug privt sektora loma. To, cik nozmgi tas ir sabiedrbas veselbas drobai, pierdjui atkritumu saimniecbas strdnieku streiki daudzs pilsts. Pat neliels prtraukums atkritumu savkan un izvean silt laik rada oti strauju muu un urku savairoanos.

Apsaimniekotji cenas atkritumus trk aizvest, bet to tlka novietoana biei notiek lnk. No veselbas aizsardzbas viedoka visi savktie atkritumi pc iespjas trk japsaimnieko, jo atkritumos var savairoties ar patogns jeb slimbas izraisos baktrijas skat.

Mikrobioloiskais un paraztiskais piesrojums. Izplats ar vja, infiltrta idruma, kas veidojas atkritumu izgztuvsinsektu, grauzju un ar cilvku darbbu no vietm, kur atrodas atkritumi. Grauzju infekcijas izraisa trakumsrgu, trihinelozi u.

Aktas zarnu infekcijas var notikt, inficjoties ar prtiku. Bru infekcijas rodas, iedzvotjiem nekontrolti iekstot izgztuvs. K piesrojums var nokt cilvka organism? Lietojot prtik deni no akm. Lietojot prtik piesrotu virszemes deni vai taj peldoties. Ieelpojot piesrots augsnes putekus un dai kontaktjoties ar piesroto augsni. Lietojot prtik piesrot augsn auguus augus. Lietojot prtik putnus, zivis un dzvniekus, kas ir uzmui barbu piesrot vid.

Dab atkritumi neveidojas. Tie maina savu formu. Beigti dzvnieki un augi satrd un sadals, veidojot eneriju augiem un barbu dzvniekiem. To sauc par dabas riojumu. Pdjos simts gados cilvks aizvien vairk izjauc dabas riojuma ldzsvaru, patrjot vairk dabas resursus, nek daba spj tos atraot.

Sabiedrba ir saraojusi preces un ts t prveidojusi, ka ts ir kuvuas par videi bstamiem atkritumiem. Katrs cilvks neprtraukti ietekm gan vidi, kur vi dzvo, gan ar apkrtjos cilvkus tos, ar kuriem saskaras ikdien. Tiek uzskatts, ka vides jdziena saturu veido dabasvide dzv un nedzv daba, kas eksist neatkargi no cilvka; cilvka prveidot vide vide, kas sastv no cilvka radtiem tehniskajiem elementiem un dabas elementiem cilvku vajadzbu nodroinanai; socil vide attiecbas starp cilvkiem un viu radtajm materilajm un gargajm vrtbm, k ar cilvku savstarpjs attiecbas; cilvka iekj vide cilvka mentlais, emocionlais, gargais un fiziskais stvoklis.

Visas vides komponentes nav nodalmas cita no citas un, savstarpji mijiedarbojoties, ietekm ikvienu cilvku. Prmaias vien no vides komponentm ietekm prjs un ldz ar to cilvka fizisko un emocionlo labsajtu.

Kas ir atkritumi? Kpc rodas atkritumi? Kpc nemitgi pieaug atkritumu apjoms? Kda veida atkritumi ikdien sastopami visbiek? Kuri atkritumi ir visbstamkie? Stratija visu Latvijas teritoriju paredz nosacti sadalt reionos, kur katr btu vienota atkritumu apsaimniekoanas sistma un msdienu sanitrajm prasbm atbilstos atkritumu apglabanas poligons. Latvij tiek plnots uzcelt atkritumu apglabanas poligonus.

Sadzves atkritumu apsaimniekoanas stratija saska ar ES politiku atkritumu sektor nosaka darbbas prioritr secb: atkritumu raans novrana to raans viet; saraoto atkritumu daudzuma samazinana un to bstambas pakpes mazinana; atkritumos esoo materilu atgrieans aprit tehnisks un ekonomisks iespjambas robes, kam seko materilu atkrtota izmantoana vai prstrde, k rezultt iegst otrreizjs izejvielas; atkrtotai izmantoanai vai prstrdei nedergo atkritumu izmantoana enerijas ieguvei; to atkritumu apglabana, kuri nav dergi atkrtotai izmantoanai, prstrdei vai enerijas ieganai, k ar to atkritumu atlikumu apglabana, no kuriem ir iegta enerija, neradot draudus cilvka veselbai un izmantojot videi draudzgas metodes.

Sadzves atkritumu apsaimniekoana ir jorganiz saska ar principu, kas svara zudums east brainerd road, ka ietekmei uz vidi jbt iespjami mazai. Bendere R. Atkritumu saimniecbas prvaldes pamati. Burtnca 8. Rga: Latvijas Universittes Vides zintnes un prvaldes institts, Brizga J. Current Status and recent changes in consumption svara zudums east brainerd road production patterns in Latvia: background report.

Pieeja: www. NVO ziojums par ilgtspjgu attstbu Latvij. Rga: Za brvba, NVO ieteikumi energoefektivittes celanai Latvij. Rokasgrmata lauku attstbai. Zaais cevedis gudrai un videi draudzgai izvlei. Dravniece D. Dzvo zai: padomi tev un man par iespjm dzvot veselg vid rt, rpjoties par to jau odien.

Grnberga M. Cilvks vid: mc. Rga: Ulma, Izgltba ilgtspjgai attstbai Baltijas jras reion: apa galda diskusija Atkritumu saimniecbas pamati. Rga: Preses nams, Latvijas Zaais punkts.

Ampulatorās Aprūpes Māsas Pamatspecialitāte

Gada prskats. Rga, Steigens A. Nkotne skas odien. Vakerneidels M. Msu ekoloiskais pdas nospiedums. Rga: Norden AB, Zlte I. Studiju loku srija: atkritumi, drzkopba, enerija, masu informcijas ldzeki, sabiedrbas ldzdalba, vietj ekonomika, za mja, zaie svtki un patri.

Europe goes Green Dot [brochure on the Internet] [cited February 2]. European Environmental Agency. Europe's environmen the Dobris assessment[publication on the Internet] [cited February 2]. Nadakavukaren A.

Our global environmen: a health perspective. USA, Taylor C. Msu darba organizcijas modei sabiedrbas veselbas jom. Sabiedrbas veselbas galveno jautjumu loks. Epidemioloijas vsturisk attstba. Epidmiskais process. Slimbu bieuma rdtji un to aprinana. Epidemioloisk droba. Cilvks vid. Atkritumi k viena no galvenajm vides problmm. Atkritumu ietekme uz vidi un cilvka veselbu. Atkritumu apsaimniekoana Latvij. Veselbas aprpe. Veselbas aprpes organizcijas lmei.

Veselbas aprpes finansana. Pacientu un rstniecbas personu tiesbas un pienkumi. Socil aprpe. Socilie pakalpojumi Latvij. Valsts finanstie socilie pakalpojumi. Drobas poga. Aprpe mjs jeb pacienta dzvesviet.

Veselbas aprpes dienesti, kas nodroina aprpi mjs. Mjas viztes. Spk esoie normatvie dokumenti, kas nosaka msu prakses modeli Latvij. Pretspju terapija. Imobilitte jeb nekustgums. Aprpes psiholoiskie aspekti. Saskarsme ar paliatvajiem pacientiem. Izdeganas sindroms. Medicnisks rehabilitcijas pamatprincipi.

Uploaded by

Rehabilitcijas pamatprincipi pacientiem ar kustbu traucjumiem. Rehabilitcijas pamatprincipi kardioloiskajiem pacientiem. Rehabilitcijas pamatprincipi pulmonoloiskajiem pacientiem.

Kustbu traucjumu iemesli un to iespjam rehabilitcija. Veselbas veicinana. Veselba, veselgs dzvesveids un veselbas veicinana. Veselbu veicinoie faktori un veselbas aizsardzba. Veselbu ietekmjoie faktori. Veselbas veicinana darbaviet. Kaitgo ieradumu profilakse. Atkarbu izraisos vielas, reibum simptomi, sekas. Internets, datorsples un to psiholoiskie aspekti. Profilaktiskie paskumi. Pusaudu atkarba. Vardarbbas veidi, vardarbbas aplis. Varmkas un upura pazmes.

Vardarbba pret brnu. Vardarbba no pacientu puses. Pacientu izgltoanas principi. Tuberkulozes pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi. Tuberkulozes simptomi un piesardzbas paskumi. Tuberkulozes diagnostika. Tuberkulozes rstana. Pacienta izgltoana. Tuberkulozes patnbas brna vecum. Bronhils astmas pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi.

Bronhils astmas slimbas attstba, klnisks izpausmes. Bronhils astmas diagnostika un rstanas pamatprincipi. Bronhils astmas pacientu aprpe. Onkoloisko pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi. Labdabgo un aundabgo audzju raksturojums, to patnbas. Vdraudes slimbas. Onkoloisko pacientu paliatv aprpe. Onkoloisko pacientu aprpes patnbas un izgltoanas principi. Seksuli transmisvo un das slimbu pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi.

Bakterilas dabas seksuli transmisvs slimbas. Snu izraists seksuli transmisvs slimbas. Viennas organismu izraists seksuli transmisvs slimbas. Vrusu izraists seksuli transmisvs slimbas. Infekcijas slimbu pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi. Pamatjdzieni infektoloij. Zarnu trakta infekcijas. Ar rcm saistts infekcijas slimbas. Mentlo slimbu pacientu aprpe un pacientu izgltoanas principi.

Emptija pacientu aprp. Mentlo slimbu attstba, klnika, pacientu aprpe.

  • Isagenix svara zuduma cena
  • Ampulatorās Aprūpes Māsas Pamatspecialitāte | PDF
  • Novājēšana dabiski
  • Ampulatorās Aprūpes Māsas Pamatspecialitāte | PDF
  • Ричард пользовался своим транслятором, октопауки читали его речь по губам, хотя ему приходилось говорить медленно и отчетливо, поскольку не все они обладали опытом Арчи в общении с людьми.

Sirds un asinsvadu sistmas uzbve un funkcijas. Arteril asinsspiediena novirzes no normas, ar tm saistts slimbas. Koronr sirds slimba KSS. Sirds iekaisuma un vrstuu slimbas. Asinsvadu slimbas. Aprpes problmas un msas darbba irurisko pacientu aprp.

Pacienta aprpe pirmsopercijas period. Pacienta aprpe pcopercijas period. Grtnieu aprpe, aprpe pcdzemdbu period un izgltoanas principi. Grtniecbas agrns pazmes, mazua attstba mtes organism. Aprpe dzemdbu nodas. Pcdzemdbu aprpe, krts baroana, izgltoanas principi. Brnu un pusaudu aprpe un izgltoanas principi. Jaundzimuo attstba un aprpe. Brna aprpes patnbas dados vecuma periodos. Raksturgks veselbas problmas, aprpes patnbas, izgltoanas pamatprincipi.

Geriatrisk aprpe un izgltoanas principi. Dzves cikla fzes, novecoana k normls organisma attstbas posms. Vecuma radts anatomiski fizioloisks prmaias cilvka organism, novecoanas psihosocilie aspekti. Prieklaicga novecoana. Geriatrisko pacientu aprpe un izgltoanas pamatprincipi.

Izmantot literatra. Gan sabiedrba, gan politii nereti ar sabiedrbas veselbu izprot tikai kvalitatvu sadzves sanitro apstku uzturanu, prtikas drobu, rstniecbas pakalpojumus vai ar infekcijas slimbu ptjumu veikanu. Uzsvars ir novirzjies no profilakses paskumiem svara zudums east brainerd road rstanu. Veselbas aprpes sistma ir nonkusi sabiedrbas uzmanbas centr, ietverot ar pacientu tiesbas un visiem pieejamas veselbas aprpes principu.

Rokasgrmata primraj veselbas aprp strdjoajm msm nk klaj laik, kad noris aktvs prmaiu process veselbas aprpes organizcij. Primr veselbas aprpe ir sabiedrbas un indivda veselbas veicinanas un saglabanas prioritte. Veselbas aprpes politik galven uzmanba tiek veltta primrs veselbas aprpes attstbai. Primr veselbas aprpe ir veselbas aprpes pakalpojumu kopums, tas ir pirmais saskarsmes posms starp pacientu un veselbas aprpes pakalpojumu sniedzju, kur risina iedzvotju veselbas problmas, pielietojot vienkras un izmaksu zi efektvas medicnas tehnoloijas.

Veselbas aprpes pamatu veido primr aprpe, kas nodroina profilaksi, savlaicgu slimbu diagnostiku, efektvu un pareizi izvltu tlku rstanu. Veselbas aprpes pakalpojumi tiek sniegti imenes rsta praks, veselbas centr un nepiecieambas gadjum tiek nodrointa pie pacienta mjs jeb dzvesviet. Darbs primraj veselbas aprp nozm, ka msai ir profesionli japgst msas loma, funkcijas un atbildba, ldz ar to msm ir pastvgi jpilnveido savas profesionls zinanas un prasmes. Pacientu aprpe kst arvien saretka, jo rstans iespjas un medicnisks tehnoloijas neprtraukti attsts.

You are on page 1of Search inside document Eiropas Socil fonda darbbas programmas "Cilvkresursi un nodarbintba" papildinjuma 1. Metodiskais materils veidos izpratni par sabiedrbas imenes indivda veselbas aprpes pamatnostdnm un visprjiem aprpes principiem primraj veselbas aprp imenes rsta praks un pacienta dzvesviet, t. Metodisko materilu veidojuas gan pedagoij, gan veselbas aprp praktizjoas msas. Materil ir 4 nodaas un pielikumi.

Viens no veidiem, k nodroint kvalitatvu aprpi, ir msu profesionlo prasmju pilnveidoana, ko nodroina seminri, kursi, konferences un msu specializcijas programmu apgana. Ambulators aprpes msas rokasgrmat tiek aplkotas sabiedrbas veselbas nodroinanas iespjas, vienotas tautas veselbas problmu risinjuma iespjas primraj veselbas aprp, neatliekam paldzba dzvbai svargo funkciju atjaunoanai un citi specialitti nodroinoie un visprizgltojoie studiju kursi.

Agrnie vstures ieraksti sniedz pierdjums par veselbas un slimbu novranas nozmi vairks senajs civilizcijs.

Но потом крохотное помещение взорвалось какофонией звуков. Все кричали и плакали. Николь с Робертом склонились над Максом, прислонившимся спиной к стене. - Рана серьезная. - спросила Николь.

Jau Ap Hammurapi, Babilonas valdnieks, sastdja s zemes likumus. Hammurapi likumos bija ski apraksttas veselbas aprpes prakses, un tas regulja rstu rcbu Anderson, Morton and Green, Slimnieku rstana aj vstures posm bija imenes sievieu pienkums Bullough and Bullough, Grieij savulaik slimnieku kopan paldzja vergi. Plas un tam laikam atbilstoi iekrtots medicnas centrs atrads Epikr. Tur strdja priesterienes, kuru darbu prraudzja galvens msas priesterienes. Laikam ritot, ar lsirdbu un ldzjtbu apvelttas sievietes iesaistjs darb bazncs un aprpja slimos draudzes locekus; ts bija msas diakones.

Vlkos laikos gudras un ievrojamas Sens Romas sievietes bagtas patricietes savs mjs ierkoja slimncas, organizja slimnieku kopanu un aprpi. Kad ska dibinties klosteri, pie tiem iekrtoja sievieu un vrieu dubultslimncas, kurs ar slimnieku kopanu nodarbojs mki un menes. Tolaik klosteri bija ne vien labdarbas, bet ar izgltbas centri. Katou klosteru menes izveidoja pirms slimncas jeb hospitus.

Vlkos gados slimnieku un ievainoto kopanai dibinja bruinieku ordeus. Menes, kas strdja ajs slimncs, bija trptas meln aprb ar baltu, vlk sarkanu krustu.

Ordei un to slimncas pastvja daudzs zems ldz pat Sarkan Krusta organizcijas dibinanai. Ldztekus reliiskajiem ordeiem izveidojs amatieru grupas, kas rpjs par slimniekiem. Viena tda grupa bija begunes, kas rpjs par slimniekiem gan slimnc, gan pie slimnieka mjs. Begunes bija msdienu patronas msu priekgjjas Brainerd, Beij vl tagad darbojas Nosaukums "pelk msa" saistjs ar pieticgo pelks krsas trpu, turklt s msas deva soljumu atturties no laicgajiem priekiem un dzvot pieticgi.

Pirmais hospitlis Rg tika nodibints Tas ir bijis Sv.