Cieti jo cieti tā spieda viņa roku, un acis tai spulgoja. Vai kofeīns kaitē kafijai un citiem orgāniem? Tomēr sapņa un realitātes tēlojums atklājas diezgan mehāniski un aptuveni, atsakoties no potenciāli daudz plašākām interpretācijas iespējām. Elmis un viņa luga lika atcerēties tās sajūtas, kuras mani pārņēma, skatoties seriālu. Dzelzceļa stacijā tiem jāieronas vienam pēc otra, nav jāliekas, viens otru pazītu.

Gan ļoti intriģējoši, gan ne visai.

Nobela prēmija par zināšanām un drosmi

Viss kopā — brīdis, kas veltīts latviešu dramaturģijas procesa rosināšanai. Šāds jautājums nenoliedzami nodarbina lasītāju, jo, lai gan lugas galvenā varone vecāmāte Jolanta vēlas nodrošināt tā arī nepieaugušajai trīsdesmitgadīgajai meitai Katrīnai un saviem vecākiem — slimajam Kārlim un tikko, tikko savaldīgajai Mārītei, kurā rūgst sens aizvainojums par nepilnvērtīgo laulību,— beidzot normālus dzīves apstākļus, kā ātri noliegt zemāko kuņģi veids, kā to panākt, ir, maigi sakot, morāli nepieņemams.

Jolanta, lai apsaimniekošanā iegūtu vecāku kaimiņienes Tamāras ārstnieciskajām dūņām bagāto zemi ar komerciālo potenciālu, ir sagatavojusies slēgt līgumu, saskaņā ar kuru no savas puses apņemas… nodot lietošanā savu mazdēlu Markusu, t.

Jautāsiet, kur tad skatās zēna māte? Bet lai paliek māte, ja reiz ir vecāmāte, kurai vēl saglabājies veselais saprāts un kura vienlaikus vēlas arī Markusam nodrošināt tīro lauku gaisu, kas būtu labākās zāles pret viņa astmu… Taču autore liek Jolantai un viņas mazliet vecākajam draugam Ivaram izpļāpāties, ka, atbrīvojoties no Markusa, abi beidzot varēs dzīvot kopā mazajā Ķengaraga dzīvoklī.

  • Kā likt savu ķermeni tauku dedzināšanas režīmā
  • Zeiboltu Jēkabs. Barons Bunduls
  • Taktilā prezentācija. Pieskaršanās prezentācija
  • Veselīgs uzturs kuņģim un zarnām. Uzturs kuņģa slimībām. Eļļas un tauki

Tāpat arī vecvecmātes gādīgie izsaucieni par nabaga pārdoto Markusiņu, ļoti iespējams, ir visai liekulīgi, jo pašā par spīti ar prātu apzinātajam situācijas traģikomismam lugā vecākajai paaudzei jau ir starp astoto un devīto gadu desmitu norit impulsīva jūtu dzīve, kuru katalizē slimīgās bailes no Tamāras kautrīgo mīlestības jūtu piepildījuma pret veco, bet tāpēc ne mazāk stūrgalvīgo Kārli apstākļos, kad kaimiņiene ģimenei var kļūt tuvāka nekā jebkad agrāk… Galu galā konflikts kulminē patiesi dinamisks un spriedzes pilns — pēc Markusa mīklainās pazušanas no dzīvokļa daudzu izsapņotie sapņi tikai par tādiem vien var arī palikt, bet pēc zēna tikpat pēkšņās atrašanās un atteikšanās dzīvot pie Tamāras izdzertā konjaka sakarsētās emocijas pāraug teju emocionālā vardarbībā — Ivars liek zēnam manīt, ka uz spēles likta visa nožēlojamā ģimenei atlikusī labklājība, jo Jolanta aizņēmusies pamatīgu naudas summu, kas atdodama, izmantojot Tamāras zemi.

Tādējādi jaunajai dramaturģei izdodas savērpt visai biezu varoņu rīcības iespējamo motīvu tīklu, no kuriem ne par vienu nevari būt pārliecināts, ka tas ir īstais. Un tas ir ļoti labi, jo katrs lasītājs savas pieredzes fonā var nodarboties kā ātri noliegt zemāko kuņģi subjektīvi ierosinošāko versiju.

Un varbūt arī nav tik izšķiroši, ka problēma ar naudas aizņemšanos no teksta izriet visai miglaina — pirms ņemt simttūkstošu aizdevumu bankā vai ielaisties darījumos ar apšaubāmas reputācijas mākto neprognozējamo uzņēmēju Griķi bez darba palikusī Jolanta varēja taču vismaz painteresēties par kāda cita darba iespējām un ģimenes likstas risināt pagaidām bez avantūristiskas traktoru iegādes dūņu smelšanai, jo nekas Jolantas biogrāfijā neliecina par viņas komerciālo ņuhu Kā ātri noliegt zemāko kuņģi varbūt arī tas kaut ko liecina par latviešiem, kuri taču ir šīs lugas varoņi?

Turklāt runa ir par pusmūža sievieti, kurai nākas ar visu tikt galā pašai, domājot gan par citiem, gan arī par sevi, jo viņas vārdos cita starpā izskan apspiesta vēlme pēc siltuma… kaut vai ravējot dārzu.

Šis autores vērojums, manuprāt, ir visai skaudrs un realitātei tuvs, jo varbūt tiešām mūsu sabiedrība turas uz vidējās paaudzes — piecdesmitgadnieku — pleciem, kuri mēdz būt neelastīgi savos spriedumos, bet kuru dzīves pieredze liek rīkoties racionāli vismaz ar darbiem pamatotā cerībā, ka dzīve nokārtosies. Lugā ir ielasāms ne tiešs vecāku-bērnu konflikts, bet gan vispārīgāks — paaudžu konflikts, kur lasītāja simpātijām nekādi nav ļauts nostāties autores praktiskai dzīvei nederīgo jauniešu paaudzes pusē, jo tikai Katrīna ir rādīta vienplākšņaini vienaldzīga un aprobežota, kamēr večukos vēl dzirksteļo pagājušā laika kaut arī deģenerējušās, bet tomēr romantiskas jaunības atmiņas.

Līdzīga lasāmviela

Tik kategorisks autores spriedums par mūsdienu jauniešu bezpalīdzību tomēr nav gluži patiess. Elīna Tarasa apkopojusi ļoti pateicīgus faktus feministiskam lugas lasījumam, taču, par laimi, nav aprobežojusies tikai ar klišejisku sievietes-varones raksturojumu. Savukārt vecumdienu priekam Jolanta vēl ir par jaunu, lai gan mazdēlam jau 14 gadu — viņš pretojas aizmuguriskiem lēmumiem par savas turpmākās dzīvesvietas izvēli, jo ir sācis domāt, bet arī nevar vēl uzņemties atbildību, jo pats meklē savu vietu pusaudža izplūdušajā realitātē.

Patriarhālā iekārta ir sasista, bet, kā redzams, nekas labāks vietā nav nācis.

Gan ļoti intriģējoši, gan ne visai. Viss kopā — brīdis, kas veltīts latviešu dramaturģijas procesa rosināšanai. Šāds jautājums nenoliedzami nodarbina lasītāju, jo, lai gan lugas galvenā varone vecāmāte Jolanta vēlas nodrošināt tā arī nepieaugušajai trīsdesmitgadīgajai meitai Katrīnai un saviem vecākiem — slimajam Kārlim un tikko, tikko savaldīgajai Mārītei, kurā rūgst sens aizvainojums par nepilnvērtīgo laulību,— beidzot normālus dzīves apstākļus, tomēr veids, kā to panākt, ir, maigi sakot, morāli nepieņemams. Jolanta, lai apsaimniekošanā iegūtu vecāku kaimiņienes Tamāras ārstnieciskajām dūņām bagāto zemi ar komerciālo potenciālu, ir sagatavojusies slēgt līgumu, saskaņā ar kuru no savas puses apņemas… nodot lietošanā savu mazdēlu Markusu, t.

Autore netic cilvēka gara spējai pacelties jaunā attīstības pakāpē, jo, kaut arī lugas darbība norit Lieldienu laikā, sižetiski tam nav nekāda sakara ar tradicionālo augšāmcelšanās simboliku. Autores motīvi ir mērķtiecīgi prozaiski — pavasara saulgrieži ir laiks, kad sisties ar olām, kādas nu kuram tās ir.

Olas sit sievietes, ar olām sitas vīrieši. Pasaule, no kuras ikreiz jāatsperas Jolantai, ir nolietojusies un sagruvusi, pirms bijis kas uzcelts, jo šķiet, ka viņas paziņu loku augstāku ideālu — bez mantas un seksualitātes — meklēšana nav nodarbinājusi.

Blocco temporaneo

Dialogi it īpaši starp Jolantu un Mārīti ir visai pļāpīgi, jo ir tik daudz repliku, bet tik maz kas pateikts, un abu pozīcijas taču sen jau skaidras, tādēļ lugas virzība šķiet vairāk autores uzspiesta, nevis izriet no varoņu rīcības. Varbūt tas iezīmē noteiktu komunikācijas krīzi, nespēju ar valodu saprasties, nespēju ieklausīties sarunbiedrā. Varoņu runa sastāv no vienkāršiem paplašinātiem teikumiem, kur daudz slenga, daudz saikļu un partikulu, bet ačgārnā vārdu kārtība atspoguļo domāšanas procesa nepilnības, aprautie un gramatiski nepareizie vārdi ietonē varoņu disharmoniskās personības.

Ņemot vērā, ka šāda pieeja izmantota visai konsekventi, tas lasāmo ļauj iztēloties kā palēninājumā uzfilmētas pārdesmit minūtes no parasto cilvēku vēl parastākās dzīves. To paspilgtina askētiskās remarkas un autores absolūti neitrālā intonācija, aprakstot Kārļa bezpalīdzīgās atraugas un nekontrolējamo vēdera gāzu izdalīšanos bez kādas tīksmināšanās vai izdabāšanas publikas smieklu sensoriem.

Smiekli nenāk. Autore nesaskata nekādas cerības uz ģimeniski cilvēcisko attiecību restartu, jo finālā Jolanta paliek viena pati ar savu atbildību — sakauti nu arī viņas pieticīgie ideāli.

Deviņpadsmitā nodaļa Kas attiecas uz biedrības cīņām starp saimniecības vīriem un zinātniekiem, tad Pēterim bija vieni tādi brāļi kā otri. Visi vieni un tie paši tautieši. Gan zināms, savā ziņā viņš sajuta lielāku gara radniecību ar zinātniekiem. Arī viņa krūtīs snauda tā pati drosme uz lieliem darbiem, dedza ilgas priekš tautas nākotnes, un viss tas pie zinātniekiem atrada atbalstu. Gan viņam trūka noteikta jēdziena par to, kādai tad īsti vajadzēju būt tai t a u t a s l a i m ī g a i n ā k o t n e i.

Ko ar to visu iesākt lasītājam? Sniegt izpalīdzīgu roku šādām jolantām, jo ar labām domām un vieglu katarsi, lasot par viņu nedienām, vien līdzēts taču nebūs?

Vai Jolanta vispār nav par lepnu, lai atļautos kādu līdzjūtību pieņemt? Šajā aspektā saskatāms visai labs placdarms izrādei par reāliem cilvēkiem reālā laiktelpā, režisoram saglabājot lugas filozofisko konceptu, bet rafinētākus padarot atsevišķus sižeta samezglojuma punktus piemēram, hiperbolizētās bailes no Tikai lugas nosaukums gan ir pārāk semantiski izplūdis — ja ar viensētām ir domāti lugas varoņi un, jo īpaši, Jolanta, tad jāsaka, ka viņi nu noteikti nav tik harmoniski un pašpietiekami kā senās latviešu dzīvesziņas sargātājas.

  • Sadedzināt taukus uz skrejceļa
  • Smadzenes — Vikipēdija
  • Fromilid Uno mg ilgstošās darbības tabletes lietošanas instrukcija un informācija
  • Kā aprēķināt kompleksa skaitļa logaritma galveno vērtību. Sarežģīti logaritmi

Man lugu gribas nodēvēt par apzinātu un asprātīgu autora pseido-intelektuālismu. Dažbrīd lugā risinātie dialogi ir tik samudrīti visos iespējamos veidos un līmeņos tēlu vārdi, teikumu struktūra, vienkāršrunas leksika, sirreālistiskā apziņas plūsmā tiek brīvi pāriets no vienas tēmas uz citu utt.

Lugas kompozīciju veido 14 sarunas starp 13 lugas personām katrā sarunā piedalās 2 — 3 personas, finālā sarunā — visi. Absurda teātris — dramaturģijas paveids, kura darbu centrā ir cilvēka esības absurdums un bezjēdzība; lugas bez sižeta un sakarīgiem dialogiem, ko aizstāj bezjēdzīga runāšana vai pilnīga klusēšana. Arī vārda vietā piešķirtā burtu kopa principā neko nenozīmē un nepaskaidro.

Absurdas un bezjēdzīgas ir kā varoņu risinātās sarunas, tā, šķiet, viņu esība. Autors liek tēliem aizsākt kādu vairāk vai mazāk sakarīgu tēmu, taču domu pavediens ātri vien sapinas viņu brīvās kā ātri noliegt zemāko kuņģi vārdu plūdos vai pazūd daudznozīmīgās pauzēs un absolūtā lakonismā.

Piemēram, 1.

Kas zina — varbūt tieši šādos absurdos dialogos un darbībās arī slēpjas laikmetīgs mūsdienu sabiedrības spogulis un lugā var runāt ne tikai par absurda formas un stila paņēmieniem, bet arī pamatfilozofiju — cilvēka esības bezjēdzību. Bet tikpat labi — luga-hepenings. Iestudēšanas potenciāls — ar asprātīgu radošo kolektīvu var tapt teicams avangarda teātra paraugs. Kādu brīdi. Viņš: Reizēm sanāk noticēt.

Viņa un Viņš reiz, agrā jaunībā mīlējuši viens otru. Mīlējuši — kādu brīdi — saka Viņš.

bmi 53 svara zudums ķermeņa slaids plāksteris

Katrs izveidojis savu dzīvi. Viņa gribēja rakstīt, bet ir trauku mazgātāja. Viņš gribēja gleznot, bet ir tālbraucējs. Viņa un Viņš satiekas vairāk nekā pēc 30 gadiem. Bet dzīvi otrreiz pārspēlēt nevar — vismaz ne šajā stāstā, ne šie Viņa un Viņš. Viņai atliek vien labākais asv tauku deglis Viņam ar apelsīnu pa muguru.

Kā toreiz, kad vēl jauni mīlēja. Pirmkārt, stāsta fabula klasiska — klišejiska un arhetipiska vienlaikus. Divi cilvēki, kuriem jaunībā bijušas romantiskas attiecības, tiekas pēc daudziem gadiem.

Pašiem neapzinoties, vēlas viens otra priekšā izskatīties labāki, veiksmīgāki, laimīgāki, jo jaunības šķiršanās aizvainojums vēl gruzd pašlepnuma apcirkņos, taču izlikšanās nevedas un nākas atzīt, cik daudz palaists vējā, gaidot piemērotāku brīdi sapņu realizācijai. Lugas vadmotīvs ir apelsīni.

Viņa ir nopirkusi apelsīnus vakarā, kad sastop Viņu savā kāpņutelpā, Viņam it kā veicot eksperimentu un izmēģinot bezpajumtnieka dzīvi. Kad Viņa nejauši apelsīnus izber uz trepēm un viens no apelsīniem trāpa Viņam pa muguru, Viņš pēkšņi atceras, kā reiz ticis apmētāts ar apelsīniem pelnīti.

To, ka tā ir tā pati Viņa, Viņš saprot tikai nākamajā rītā, kad pie virtuves sienas ierauga kā ātri noliegt zemāko kuņģi gleznotu kluso dabu ar apelsīniem, ko šķiroties dāvinājies meitenei.

Negribas apšaubīt, ka autores piedāvātā situācija nebūtu iespējama. Pagājuši gana daudz gadu pēc abu iepriekšējās tikšanās, turklāt vakars tēlots kā netipisks, abu dzīvei ārkārtējs — Viņš, pārpratuma dēļ piekauts, slapstās pa svešu kāpņutelpu, Viņa pēkšņi ir gana drosmīga, lai aicinātu svešinieku savā dzīvoklī un stāstītu pa sevi. Teikumu struktūra, valodas stilistika un leksika ir reālai situācijai dabiska. Tāpat arī nemulsina dialogos risinātās tēmās.

Varoņi viens otram lakoniski, pašironiski ieskicē savu dzīves stāstu vai, piemēram, mulsi sarunājās par laika apstākļiem, kad sarunas nevedas. Manuprāt, lai lugu gribētos redzēt uz skatuves, tā jāpaplašina — jādod precīzāks varoņu raksturs, rīcības pamatojums atsevišķās situācijās.

Par varoņiem tiek pateikts arī pārāk maz — viņi paliek svešinieki ne tikai viens otram, bet arī lasītājam.

Algoloģija / sāpju ārstēšana: gibulupagasts.lv

Autore ieskicē nepiepildīto sapņu tēmu kas pati par sevi nav sevišķi oriģinālataču nepadara to personīgu — kāpēc tieši šiem cilvēkiem izveidojusies šāda dzīve. Kas licis atteikties kā ātri noliegt zemāko kuņģi sapņiem? Vai tiešām tikai rūpes par ģimeni un iestrēgšana naudas pelnīšanā? Stāsts paliek visai aptuvens. Kad atklājas abu iepriekšējā pazīšanās un Viņš pus pa jokam, pus nopietni piedāvā vismaz iztēloties, kā būtu, ja viņi toreiz nebūtu šķīrušies, Viņa strauji lūdz Viņam doties prom, metot pēdējoreiz ar apelsīnu.

Taču līdz galam nav skaidra Viņas asā reakcija.

body sadedzina taukus miega laikā bodybuilder slaids

Bijis gana daudz impulsivitātes, lai ielaistu savā 5 pārtikas produkti kas novērš svara zudumu svešinieku, taču tik pēkšņas bailes, sastopoties ar visai nevainīgu un naivu jaunības pagātni. No formas viedokļa mākslīgi sakonstruētas, manuprāt, ir lugas beigas, kad izrādās, ka viss iepriekšējais bijis vien Viņas fantāzijas auglis — uzrakstīts stāsts.

Šāds paņēmiens ir tomēr neveikls. Skatuves versijai luga visticamāk būtu jāpārstrādā, autorei kopā ar režisoru padarot stāstu konkrētāku, ar informāciju bagātāku, līdz ar to — arī interesantāku.

jillian fat burner patiesība par tauku degļi

Detektīva lomā šajā gadījumā lasītājs, kurš seko līdzi galvenā varoņa Zaka pagātnes un tagadnes notikumiem, kas beidzas ar viņa iemīļotās Īvas nāvi un Zaku kā kapraci. Zaka dzīve lugas tagadnes laikā ir salauzta un iznīcināta, viņam pašam nemeklējot nedz izeju, nedz patstāvību no ģimenē valdošās matriarhāta galējās formas.

Atsauksmes

Brīžos, kad Zaks nekaro ar sadzīves problēmiņām, kuras viņa uztverē sasniegušas gluži eksistenciālus vaibstus, viņš satiek Īvu, sauļojas kopā ar viņu pievakarē, pīpē zāli un ausī čukst kaislīgus, mīlošus tekstus. Nedz tauku dedzināšana pārtikas izstrādājumi, nedz tēlu sistēma nepārsteidz ar pavērsieniem vai raksturu attīstību. Kā zināms, ja pie sienas ir bise, šīs lugas gadījumā radio paziņojums par 23 gadus jaunas meitenes nāvi autokatastrofā, tad tā šaus — lugā atklājas, ka Zaka pagātnes mīlestība Īva ir šī mirusī jaunā sieviete.

Galvenā varoņa raksturā atklājas viņa pagātnes pieredzes iespaids uz tagadnes notikumiem, attiecībām un attieksmi pret dzīvi. Izbijis narkomāns kā klīrīgs bērns karo ar savas mātes darba piedāvājumiem, apsūdz visu un visus kā nederīgus idiotus, kuri viņu nesaprot un neizvēlas īstos vārdus un darbības, lai respektētu Zaka labilo psihi.

Vienvārdsakot, mazais, 22 gadus vecais, nabaga narkomāns.

Zarnas Viņš uzmundrina, aktivizē nervu sistēmu.

Autore panāk, ka lasītājs seko Zaka pārdzīvojumam un, abstrahējoties no tekstā tieši atklātajiem ārējiem apstākļiem, jūt līdzi viņa traģēdijai. Šo paņēmienu palīdz realizēt mātes Neldas un jaunās draudzenes Dinas raupjie vaibsti un strupi saltais runas veids, par abiem tēliem nav vairāk nekādas informācijas, tie parādās tikai attiecībās ar Zaku vai sarunās par viņu. Tāpat darba kolēģis Jurciņš — tāds labdabīgs kādreizējais zeks, kurš tagad strādā par labu labo kapraci, ir vairāk komiska, nevis jēdzienisku slodzi nesoša persona.

svara zudums augšdaļas labākais veids kā samazināt jūsu iekšējos augšstilbus

Vienīgi viņa visai asprātīgajā valodā lugas sākumā ir konsekventi ievērota raupja, neliterāra izteiksme, ar krievu lamu vārdiem un iespraudumiem, kas bez saprotama iemesla pāriet uz skaidriem, saliktiem, literāriem teikumiem, kurus papildina latviešu lamuvārdi, kuri skan salīdzinoši komiski, bet, lai tomēr akcentētu viņa krievisko piederību, mehāniski tiek piekabināti vārdi Vot!

Lugas darbība un tēlu savstarpējās attiecībās visai aptuveni atklāj neviennozīmīgāko sižeta līniju — Zaka atgriešanos pie narkotikām, kas nekļūst par atbildes reakciju uz sev tuva cilvēka traģisko nāvi, bet gan kā pirmās iespējas izmantošanu tiekot pie narkotikām, viņš nešaubās, bet vienkārši atsāk lietot. Līdz ar to Zaks kā traģiskais varonis, kurš kļūst par savas mīlestības kapraci, neiemanto iespējamo tēla attīstības potenciālu.

Citi šī autora raksti

Lasīšanas dublis nr. Ainās, kad Zaks vienatnē atrodas pie kapiem esošajā mežā, pie viņa ierodas Īva, kas pēc sižeta jau ir mirusi. Abi bijušie mīlētāji risina pagātnei aktuālās sajūtas, un Īva izturas vēsi un pavirši, kamēr Zaks gluži pārtop galantā, kaislīgi aizrautīgā vīrietī.

Starp abiem jauniešiem valda arī šķietami fiziska saikne, bet tā ir aktīva tikai no Zaka puses. Vai tas ir sapnis vai pagātnes atmiņas, kas transformējas brīdī, kad Zaks izvēlas kā ātri noliegt zemāko kuņģi labu zāles pīpēšanai?