Glabājiet mobilo ierīci atstatus no ķermeņa sevišķi svarīgi to nenēsāt bikšu vai krekla kabatās vai izmantojiet speciālu mobilā telefona futrāli, kas stiprināms pie jostas un veidots tā, lai aizsargātu ķermeni brīžos, kad ierīce netiek izmantota. Būmanis, K. American Printing House for the Blind, Inc.

Īsā versija nevar būt patvaļīga, bezmaksas, tai jāsaglabā nepieciešamās sistematizācijas iezīmes, kas ir ietvertas pilnā termiņā. Ir trīs visizplatītākie lingvistiskie veidi, kā veidot īsas versijas: 1 leksiskā saraušanās, ko veic, izlaižot vārdu frāzē elektriski vakuumā zener diode - zener diode, magnētiskais variometrs - variometrsvai aizstājot frāzi ar vienu vārdu emitētāja reģions - izstarotājs, tvaika lauks - tvaiks.

Dažādu veidu saīsinājumi: elektronstaru ierīce - ELP, fāzu antenas bloka staru vadības sistēma - SUL, digitālā datu pārraides iekārta - digitālais APD, mikrofona -telefona ierīce - UMT, vakuumā noslēgts magnētiski kontrolēts kontakts - vakuuma niedru slēdzis; viendabīgs krustojums - homojunction, elektriskās mašīnas birstes strāvas vads - strāvas vads; termini, kas radīti, izmantojot dažādas atvasināšanas metodes: piestiprināšana, salikšana pamata sastāvspamatojums, piemēram: gaisa ieplūde - gaisa ieplūde, lidmašīnas kabīnes sprinklers - smidzinātājs, absorbcijas kolonna - absorbētājs; reo -plethysmovasograph - reoplethysmograph - reograph; liešanas cehs tauku deglis sirdsdarbība formēšana.

Pēdējo gadu darbos termina funkcionēšanas specifikas dēļ tiek izdalītas pragmatiskas prasības, starp kurām var nosaukt sekojošo: termina ieviešana, mūsdienīgums, internacionalitāte un eifoniskums. Termina ieviešanu raksturo tā vispārpieņemtais jeb lietojamība. Šai īpašībai ir svarīga loma, jo ir ļoti grūti aizstāt labi izveidotu terminu, pat ja tas ir nepatiesi motivēts.

Pakāpeniskas praktiskas darbības rezultātā nepareizu terminu var aizstāt ar jaunu. Tātad zinātniskos tekstos termins zibensnovedējs aizstāja nepatiesi motivēto terminu zibensnovedējs. Dažos gadījumos paliek nepatiesi motivēts, bet dziļi iesakņojies termins, piemēram, termins dzelzsbetons tiek lietots, lai apzīmētu jēdzienu par betona konstrukciju ar tērauda stiegrojumu dzelzi dažreiz izmanto arī kā pastiprinājumu.

Tāpēc tiek mēģināts ieviest pareizo orientējošo tērauda betona apzīmējumu. Vai cits piemērs: vārds vīle, kam vispār literārajā valodā ir leksiskā nozīme "cieša saikne", būvniecībā dažreiz tiek lietots pretējā nozīmē "sagriezt, saplaisāt" un vienlaikus unity pro 180 tauku deglis nozīmē "betona šuve". Termina mūsdienīgums tiek realizēts, izslēdzot novecojušus terminus, aizstājot tos ar jauniem, piemēram, termins betona maisītājs betona maisītājam, termins lopkopis dzīvnieku barošanas operatoram.

Speciālistu starptautiskās komunikācijas vajadzības saistībā ar pieaugošo tendenci uz zinātniskās pētniecības internacionalizāciju, zinātniskās un tehniskās informācijas apmaiņas pieaugumu atspoguļojas starptautiskuma prestiža pieaugumā vai formas līdzībā un satura sakritībā, termini, ko lieto vairākās valsts valodās. Šī tendence atspoguļo nepieciešamību saskaņot zinātniskās precizitātes prasību, no vienas puses, un praktisko īsumu, no otras puses.

Par laimi, termina sonoritātei ir divi aspekti: izrunas ērtums un pareiza eifonija. Turklāt šis termins nedrīkst radīt negatīvas asociācijas ārpus ļoti specializētas lietošanas, kas skaidri redzams, salīdzinot šādus terminu pārus: lodēšana - lodēšana, seksa darbs - grīdas segums, degazēšana - degazēšana, utis - galvas utis, cūku erysipelas - erizipeloīds. Turklāt dažu zināšanu jomu specifika unity pro 180 tauku deglis papildu prasības attiecībā uz terminiem, piemēram, vēlme nesavainot esošos pacientus noved pie apzinātas medicīniskās terminoloģijas nepieejamības un tādu terminu kā vēzis aizstāšanas ar citiem, piemēram, jaunveidojumu.

Visi šie normatīvie priekšraksti ietver "ideālu" terminu, un, protams, tos ir grūti īstenot praksē. Līdz ar standartizāciju tiek atvieglota prasību normativitāte. Tādējādi kā termina obligātās īpašības tiek izvirzīta nepārprotamība, īsums un atbilstība krievu valodas normām un noteikumiem. Pārējās zinātniskā un tehniskā termina prasības tiek uzskatītas par fakultatīvām. Kas izraisīja pastāvīgu terminu skaita pieaugumu un kāpēc to skaits pārspēj biežāk lietoto vārdu skaitu?

Uzskaitiet pamatprasības, kurām terminam jāatbilst. Kādas ir sinonīmijas iezīmes terminoloģijā salīdzinājumā ar sinonīmiju vispārējā literārajā valodā? Kāpēc svešvārdu īpatsvars ir augsts terminoloģijā? Profesionālā normas versija Orientēšanās uz vārdu veidošanās un lietošanas modeļiem vispārējā literārajā valodā kopumā nenozīmē patstāvīgu tendenču trūkumu terminu veidošanas un terminu lietošanas jomā. Termini tiek veidoti saskaņā ar literārās valodas vārdu veidošanas likumiem un metodēm un saskaņā ar tajā pieejamajiem vārdu veidošanas veidiem.

Bet terminoloģijai šeit ir lielāka neatkarība nekā citiem valodu līmeņiem. Terminoloģiskie jauninājumi izpaužas zināmā vārdu veidošanas bāzes paplašināšanā terminu veidošanai, plašākā starptautisko elementu izmantošanā. Ir iespējams izcelt, piemēram, tādus lingvistiskus līmeņus, kuros ir pieļaujamas noteiktas novirzes no normas, bet ievērojot valodai raksturīgos vispārējos principus un likumus.

Šajā gadījumā pati terminoloģija spēj ietekmēt vispārējās literārās valodas normu attīstību. Tas ir raksturīgākais terminoloģisko vārdu veidošanai. Šeit dažreiz mēs pat varam runāt par konkrētu terminoloģisku normu, bet pareizrakstības, ortoepiskās, akcentēšanas un gramatiskās normas galvenokārt ir vispārīgas literāras. Neatkarīgu terminoloģijas tendenču parādīšanās, kas raksturīga tikai terminoloģijai, noveda pie tāda jēdziena kā normas profesionālas versijas rašanās.

Normas profesionālajā versijā ir jāņem vērā gan kopīgās iezīmes, kas raksturīgas zinātnes valodai profesionālās valodasgan vispārējai literārajai valodai, un tā īpašā, kas pastāv profesionālajās valodās, bet kuras nav.

Zinātniskā stila galvenais mērķis ir nodot objektīvu informāciju, pierādīt zinātnisko atziņu patiesumu.

Normas profesionālā versija nekādā gadījumā nav pretrunā ar vispārējās literārās valodas normām, bet, lai atriebības svara zudums tās lingvistisko statusu, ir jānosaka nosacījumi, kādos tā veidošanās ir iespējama.

Nepieciešamība pēc normas profesionālas versijas rodas galvenokārt divos tipiskos gadījumos: 1 ja ir varianti viena un tā paša jēdziena vai realitātes izteikšanai; 2 kad parādās jauni jēdzienu vai realitāšu izpausmes līdzekļi, kas raksturīgi profesionālo lietojumu sfēru valodai, bet vispārējā literārajā valodā nav.

Pirmajā gadījumā dažādi jēdzienu izteiksmes veidi atšķiras dažādās lietošanas jomās: vispārējā literārā un profesionālā. Piemēram, daudzskaitļa formas. Trešdien, piemēram: darbnīca, bunkurs, aizbāznis, krāsu shēma, kompass, jupiters apgaismes ierīcesprofils vertikāli griezumi, sekcijasmīkla, kūka, kūka pavāru runāsamts tekstilizstrādājumu darbinieku runāpiedziņa tehnoloģijādeglis eļļniekiem utt. Rodas jautājums, vai šīs iespējas var uzskatīt par pieņemamām normas robežās vai arī tās ir kļūdainas, un Nepieciešams pievērst tam speciālistu uzmanību.

Šajā gadījumā uzskaitītās iespējas var attiecināt uz normas profesionālās versijas mutisko dažādību. Zīmīgi, ka mūsdienu normatīvajās vārdnīcās, uzziņu grāmatās navigatora, skipera, virpotāja, krāsu shēmas un tamlīdzīgas formas tiek kvalificētas kā terminoloģiskās runas vai profesionālās tautas valodas fakti, nevis vispār kā novirzes no normas. Šo nostāju apstiprina arī oficiāla šādu formu kodifikācija jūras terminoloģijā, kur daudzas no tām tika legalizētas ar īpašu apkārtrakstu: laivas nerakstiet laivaskreiseri nerakstiet kreiseripilots nerakstiet pilotusmidshipman nerakstiet midshipmen.

Profesionālā normas versija ietver arī akcentoloģiskus vārdu variantus: kalnrūpniecība, raktuves kalnračiem un kalnračiem ; kompass jūrniekiem ; vērpējs un tinējs aušanas nozarē ; pārnesums un dzirksteles tehnoloģijā ; agonija, epilepsija, insults medicīnā uc Var turpināt terminoloģiskai lietošanai raksturīgo normu profesionālo variantu sarakstu. Piemēram, gramatiskie varianti: sastāvdaļa - sastāvdaļa, spazmas - spazmas utt. Sievišķīgo formu izmantošanu var uzskatīt par pieņemamu normas robežās.

Nosakot normas profesionālo versiju, ir svarīgi izvairīties no iespaida, ka jebkādu profesionālu novirzi no literārās valodas noteikumiem var klasificēt kā pieļaujamu īpašās jomās un kvalificēt kā profesionālu versiju. Dažreiz ir tieša kļūda vai novirzes no normas, lietojot terminoloģisko spriedzi, vārdu veidošanu vai vārdu lietojumu.

Piemēram, šāda veida spriedzes, kas atrodas ārpus normas profesionālās versijas un literārās normas kopumā, ir: sasaukšana, apelācija, izgudrojums, aizlūgšana, konsolidācija, koncentrēšanās utt. Dažas formas, kas tiek īstenotas tikai profesionāļu mutvārdu runā, neformālā vidē, speciālisti kvalificē kā profesionālu kļūdu - kļūdu, sinhrofašotronu - katliņu, nulles cikla iekšējo darbu - nulle, nulle. Profesionālisma žargons ir daudzveidīgs: interjers - būvniecībā: iekšējās sanitārās sistēmas; plaušu plūdi - medicīnā: plaušu tūska ar obstruktīvu atelektāzi; akordeona spēlēšana - sava veida sauss sēkšana bronhiālās astmas gadījumā.

Un, ja kādam profesionalitātei var būt normatīvs raksturs, runātāji skaidri izjūt profesionālās žargonas konvencionalitāti. Terminoloģijas normas robežās ir vairākas formas, kas nav raksturīgas vispārējai literārajai valodai. Piemēram, tādu tautoloģisku frāžu izmantošana kā viens pret vienu attiecībaelektroniski elektronisks pārejakanālu kanālu adapteris nav vārdu lietošanas pārkāpums zinātnes valodā, bet ir diezgan pamatots, jo tā ir tehnika, kas nepieciešama, lai atspoguļotu atbilstošo jēdzienu.

Profesionālā lietojumā ir pieļaujama arī reālvārdu klātbūtne daudzskaitlī. Tos var izmantot daudzskaitlī. Šeit ir īpaši terminoloģisko atvasinājumu elementu piemēri: a lietvārdi ar unity pro 180 tauku deglis piedēkli ir ļoti produktīvi mūsdienu terminoloģiskajā vārdu veidošanā: saspiešana, apdedzināšana, griezums, izsīkums, atlēciens, pārslodze, kausēšana, pārnešana utt.

Šajā gadījumā cilmes rakstura maiņa nozīmē izmaiņas atvasinātajā vārdā, un nosaukuma nozīme kļūst par -stp, kvantitatīvais atribūts kļūst par: lakustrīnu, ūdens saturu, lapas izmēru, paraugu. Papildus normas profesionālās versijas parādīšanās terminoloģijas un vispārējās literārās valodas krustojumā nepieciešamība pēc šāda varianta parādās, īstenojot īpašas semantiskās nominācijas, kas nav raksturīgas vispārējai literārajai valodai.

Šīs parādības tiek vērtētas no profesionālās lietderības viedokļa, nevis no stingras vispārējās literārās normas. Piemēram, vispārējā literārajā valodā nav tādu daudzbalsīgu veidojumu kā vektora-elektrokardioskops, ultraskaņas tahokardioskops, rezistence pret antibiotikām utt. Tajā pašā kategorijā ir īpašas nominācijas, kurās iesaistīti dažāda veida simboli, saīsinātie kombinētā tipa nosaukumi: P-mezoni,-formas, ventilators ventilatorsM veida ierīce magnetrona tipa ierīce utt.

Tādējādi terminoloģija īsteno daudzas valodas iespējas, kas neatrod izeju vispārējā literārā vārdu veidošanā. Tā kā terminoloģija ir joma, kas ir zinātnes priekšgalā un kuru tieši ietekmē ekstralingvistiskie faktori, tas ir, vajadzība pēc jauniem terminiem, lai apzīmētu jaunas parādības zinātnē un tehnoloģijā, tā arī intensīvi izmanto visas vispārīgo vārdu veidošanas metodes literārā valoda un visi faktiski terminoloģiskie atvasinājumu modeļi, kuru vispārējā valodā nav.

Kurā gramatikas jomā ir īpaši spēcīgas terminoloģijas jauninājumu īpatnības, kas atšķir terminoloģiju no vispārējās literārās valodas?

Sniedziet piemērus. Kad rodas nepieciešamība pēc profesionālas normas versijas? Kas ir profesionalitāte un kā tā atšķiras no profesionālā žargona?

Krievu runai ir savi valodas žanri, kurus parasti sauc par funkcionālajiem stiliem. Katram no šiem žanriem ir savas īpatnības un tas pastāv vispārējās literārās normas ietvaros. Mūsdienu krievu valoda pārvalda ar pieciem stiliem: māksliniecisko, zinātnisko, oficiālo biznesu, sarunvalodu un žurnālistiku. Ne tik sen valodnieki izvirzīja hipotēzi par sestā reliģiskā stila esamību, agrāk to nebija iespējams izcelt valsts nostājas dēļ reliģijas pastāvēšanas dēļ.

Katram stilam ir savs pienākumu kopums, piemēram, zinātniskā stila galvenās funkcijas ir nodot lasītājam svarīgu informāciju un pārliecināties, vai tā ir patiesa. Konkrētu valodas žanru var identificēt pēc tā, ka tajā ir liels daudzums abstraktu vārdu krājuma, vispārēja zinātniska rakstura terminu un vārdu. Galveno lomu šajā stilā visbiežāk spēlē lietvārds, jo tas nosauc objektus, kas ir rūpīgi jāapsver.

Kas ir zinātniskais stils? Šo žanru ir ierasts saukt par stilu, kam piemīt vairākas īpašības, no kurām galvenās ir stāstu stāstīšanas monoloģiskais princips, stingras nepieciešamās informācijas izteikšanas līdzekļu izvēles metodes, tīri normatīvas runas izmantošana, kā arī iepriekšēja sagatavošanās izteiksmei. Zinātniskā stila galvenā funkcija ir patiesu datu pārraide par jebkuru parādību, kas nozīmē tīri formālu iestatījumu izmantošanu un zinātniskā ziņojuma detalizētu saturu.

Šādu ziņojumu izpildīšanas stils tiek veidots, pamatojoties uz to saturu, kā arī to autora izvirzītajiem mērķiem. Parasti mēs runājam par visdetalizētāko dažādu faktu skaidrojumu un saikņu demonstrēšanu starp noteiktām parādībām.

Pēc valodnieku domām, galvenās grūtības, kas rodas, rakstot šādus tekstus, ir saistītas ar nepieciešamību pamatoti pierādīt hipotēzes un teorijas, kā arī ar sistēmiskā stāstījuma nozīmi.

Galvenā funkcija Zinātniskā runas stila galvenā funkcija ir saprast nepieciešamību izskaidrot faktu, teoriju, hipotēzi.

Stāstījumam jābūt pēc iespējas objektīvākam, tāpēc šo žanru raksturo monologa runas vadīšanas vispārinājums un struktūra. Šādā stilā veidotajos tekstos jāņem vērā potenciālā lasītāja iepriekšējā literārā pieredze, pretējā gadījumā viņš nevarēs saskatīt intertekstuālos savienojumus, ar kuriem tie ir bagāti.

Salīdzinot ar citiem žanriem, zinātne var šķist ļoti sausa. Vērtējums un unity pro 180 tauku deglis viņa tekstos ir minimāls, šeit nav ieteicams izmantot emocionālus un sarunvalodas runas elementus. Un tomēr zinātniskais teksts var izrādīties ļoti izteiksmīgs, ja tiek pilnībā īstenoti visi nepieciešamie stilistiskie elementi, kas ietver arī potenciālā lasītāja literārās pieredzes ņemšanu vērā. Papildu funkcija Papildus zinātniskā stila galvenajai funkcijai zinātnieki izšķir vēl vienu - sekundāro, kam ir pienākums aktivizēt loģisko domāšanu teksta lasītājā.

Pēc pētnieku domām, ja teksta adresāts nevar izveidot loģiskas attiecības, tad diez vai viņš spēs saprast visu unity pro 180 tauku deglis semantisko komponentu. Zinātniskā stila īpatnības tekstā var izpausties pilnīgi dažādos veidos, pateicoties tam, bija iespējams nošķirt vairākus apakšstilus - populārzinātnisku, zinātnisku un izglītojošu un pareizu zinātnisku.

Pirmais no tiem ir tuvāks daiļliteratūrai un žurnālistikai, taču tieši viņš visbiežāk tiek izmantots mūsdienu runā.

Literatūrā bieži rodas neskaidrības, jo apakš stilus dažreiz sauc par standarta stiliem. Apakšstili Nav iespējams skaidri definēt zinātniskā stila funkcijas, nesaprotot tā neviendabīgumu. Katram žanram ir savs uzstādījums, kas saistīts ar nepieciešamību nodot informāciju adresātam; pamatojoties uz to, tiek veidoti šīs runas apakšstili. Piemēram, zinātniskā un izglītības joma paredz stingru stāstījumu, kas adresēts šauri specializētiem speciālistiem.

Teksti šajā apakštipā ir nepieciešami, lai identificētu dažādus modeļus un tos aprakstītu, tostarp disertācijas, izlaiduma projekti, monogrāfijas, recenzijas un recenzijas utt.

Izglītojoši zinātniskais apakšstils tika izveidots, lai attiecīgajā literatūrā parādītu zinātniskās dogmas. Šī apakšstila tekstiem ir izglītojošs raksturs, tiem raksturīga dažādu robežu veidošanās, apsverot disciplīnas, kā arī liela ilustrāciju klātbūtne, terminoloģijas, interpretāciju un piemēru dekodēšana.

Tajā jāiekļauj mācību grāmatas, vārdnīcas, lekcijas, kā arī literatūra, kurā sistemātiski tiek atklāti vadošie disciplīnas jautājumi, izmantojot dažādus unity pro 180 tauku deglis atzinumus. Zinātniskā stila vārdi galvenokārt ir domāti speciālistiem, vienīgie izņēmumi ir tie, kas tiek izmantoti populārzinātniskajā apakšžanrā. Ar šo apakštipu saistītie fragmenti tiek radīti plašai auditorijai, tādēļ ir ierasts šeit visu pasniegt vissaprotamākajā formā.

Tie ir līdzīgi izdomātai prozai, tiem raksturīga emocionāla krāsojuma izmantošana, šauri zinātniskas vārdnīcas aizstāšana ar publisku, sarunvalodas fragmentu izmantošana un liels salīdzinājumu skaits. Spilgti šādu tekstu pārstāvji ir esejas, raksti periodikā, esejas, grāmatas utt. Literatūras zinātniskie žanri Galvenā iezīme, kas atšķir zinātnisko stilu, ir izmantošanas joma, tās funkcijas nozīmē attiecīgo tekstu izmantošanu tikai auditorijai ar noteiktu pieredzi un spēj tos lasīt.

To galvenokārt izmanto zinātnisko publikāciju veidošanā - monogrāfijas, uzziņu grāmatas, mācību grāmatas, informatīvus ziņojumus utt. Parasti šādu tekstu izveide ir nepieciešama izglītības un pētniecības iestādēs. Stila ietvaros izšķir primāros tekstus - lekcijas, recenzijas, mutiskas prezentācijas, t. Ir arī otršķirīgi fragmenti - tie ir teksti, kas tika veidoti, pamatojoties uz iepriekš izveidotiem.

Tiem raksturīga sniegtās informācijas un primārajos tekstos piedāvātās informācijas kopējā apjoma samazināšanās. Kur tiek pielietots zinātniskais stils?

Galvenā zinātniskā stila pielietojuma joma un funkcija ir pati pedagoģiskā un zinātniskā. Ar tās palīdzību ir iespējams izveidot kopīgu intertekstuālu telpu, kurā zinātnieki no visas pasaules var sazināties.

Klusēti pieņemtus standartus tekstu veidošanai šajā žanrā speciālisti atbalsta daudzus gadus. Galvenā sastāvdaļa, veidojot teksta fragmentus, ir termini - vārdi, kas nosauc formulētos jēdzienus. Šajās valodas vienībās ietvertajai loģiskajai informācijai ir milzīgs apjoms, un to var interpretēt dažādi.

Visbiežāk sastopamā vienība šajā literatūrā ir internacionālisms - vārdi, kas dažādās valodās ir līdzīgi leksiskajā un gramatiskajā nozīmē, kā arī izrunā. Zinātniskajam stilam, lietošanas sfērai, kuras funkcijas un vajadzības tiek pastāvīgi atjauninātas, ir pienākums sekot valodas attīstībai. Tāpēc tajā bieži parādās jauni termini un vārdi, lai apzīmētu pilnīgi jaunus objektus vai parādības.

Zinātniskais stils: fonētiskās iezīmes Zinātniskā runas stila funkcijas tiek atspoguļotas dažādos valodas līmeņos, ieskaitot fonētisko. Neskatoties uz to, ka šī žanra teksti pastāv galvenokārt rakstiskā formātā, tiem vienmēr ir skaidrs redzējums par verbālām formām, to parasti panāk runātāji, izmantojot lēnu izrunas ātrumu. Visas intonācijas ir standarta un pakārtotas žanra sintaktiskajām iezīmēm. Intonācijas modelis ir stabils un ritmisks, tāpēc zinātniskās runas mutiskai uztverei ir jābūt pietiekami garai.

Ja mēs runājam par vārdu izrunas īpatnībām, tad zinātnisko žanru raksturo skaidra zilbju izruna, kas atrodas neuzsvērtā stāvoklī, līdzskaņu asimilācija un patskaņu skaņu samazināšanās. Atšķirīga iezīme ir tāda, ka zinātnisko tekstu autori labprātāk izrunā internacionālismus un atkarīgos vārdus pēc iespējas tuvāk oriģinālvalodai.

Diskusija šajā fda novājēšanu kafija ir reta, jo vairumā gadījumu tā ietver paaugstinātu emocionalitāti. Zinātniskais stils: leksiskās iezīmes Zinātniskā runas stila galvenā funkcija ir izskaidrot dažādas parādības, kas rodas cilvēces dzīvē.

Un tāpēc vienkārši nav iespējams iztikt bez abstraktas, vispārējas zinātniskas, augsti specializētas un starptautiskas vārdnīcas. Šeit tas tiek pasniegts četru formu veidā - vārdi, kas veido zinātniskas domas, vispārējs vārdu krājums, termini, kā arī vārdi ar abstraktu un vispārinātu nozīmi.

Visi zinātniskā stila termini ir sadalīti divos apakštipos - īpašos un vispārējos zinātniskos. Bijušie apzīmē tehniskos objektus un objektus piemēram, "disfunkcija", "neatņemama" utt.

Pēdējie ir tehnisko koncepciju apzīmējumi. Piemēram, "uguns" un "gaiss" ir parastie vārdi, ja tos lieto sarunvalodā, un zinātniski tie ir termini, kas satur informāciju par konkrētā priekšmeta īpašībām dažādās zinātnes jomās.

How to add Hart DTM in Unity pro

Zinātniskais stils: morfoloģiskās iezīmes Zinātniskā stila funkcijas prasa no tekstiem, kas saistīti ar šo žanru, bieži lietot lietvārdus ar abstraktu nozīmi "veidošanās", "virziens". Arī šeit bieži tiek lietoti darbības vārdi ar mūžīgu nozīmi vai bezpersonisku formu, verbāli lietvārdi un lietvārdi ģenitīvā gadījumā.

Atzīstot, ka Varburga pētījumi ir bijuši fundamentāli nozīmīgi, pētnieki tomēr nepiekrīt vienam: viņuprāt, Varburgam nebija taisnība, ka vēzis ir neārstējams. Tālāk dihloracetāts tika pārbaudīts uz žurkām. Dzīvniekiem injicēja virulentas vēža šūnas, lai izraisītu audzēju veidošanos. Tad dažu grauzēju dzeramajam ūdenim pievienoja dihloracetātu.

Evandželoss Mikelakis Evangelos Michelakis. Visbrīnišķīgākais šajā savienojumā ir tas, ka ar to varētu ārstēt dažādas vēža formas. Tomēr dihloracetāts ir hlora blakusprodukts un tāpēc ir potenciāli toksisks.

Patiesībā pārbaudes liecina, ka lielās devās tas žurkām var izraisīt vēzi. Albertas pētnieku grupa publicējusi pētījumu, kura pierādījumu pamatā ir eksperimenti ar mazāk nekā 50 žurkām. Būtu nepieciešami klīniskie pētījumi, taču tiem vajadzīgi milzīgi līdzekļi.

Zāļu ražotāji tos nefinansēs, ja skull fat burner review nebūs cerība, ka medikaments nākotnē nesīs lielu pelņu.

Taču vai Varburga mantojums nebūtu tā vērts? Varburga pārstrādātajā un gadā publicētajā lekcijā Nobela prēmijas laureātiem Lindauā gadā viņš raksta, ka, pirmkārt, jāuztur asinsrite tik spēcīga, lai ari venozajā sistēmā asinis saturētu pietiekami daudz skābekļa, un jānodrošina augsts hemoglobīna līmenis asinīs. Lai to panāktu, Varburgs rekomendēja "vienmēr ēdienam pievienot uzturvielas, kas nodrošina šūnu respirācijai nepieciešamos enzīmus" tā viņš dēvēja mikroelementus.

Kopš Varburga nāves ir veikts tūkstošiem pētījumu par mikroelementiem un vēža profilaksi. Saskaņā ar vienu no klīniskajiem pārskatiem visvērtīgākie ir šādi mikroelementi izmantojiet uztura bagātinātājus, kas gatavoti vienīgi no dabīgām izejvielām!

Varburgs nav minējis, taču, lai bagātinātu asinis ar skābekli, nepieciešamas arī fiziskās aktivitātes. Kāds pētījums apstiprinājis, ka gūti "intriģējoši pierādījumi", ka mērena fiziskā slodze palīdz izvairīties no krūts vēža un resnās zarnas audzēja.! Acta Biomed, ; Am J d in Nutr, ; CMAJ, ; Pastiprināto glikozes patēriņu savulaik uzskatīja par audzēja attīstības blakusparādību, taču pētījumi liecina, ka tā ir slimības pamatā. Vēža Ahileja papēdis varētu būt tā neremdināmā kāre pēc saldumiem.

Daži zinātnieki pat uzskata, ka tie ir vienīgais vēža iemesls. Saskaņā ar teoriju tā nav baktērija, unity pro 180 tauku deglis mēs noķeram no gaisa, kad saslimstam ar vēzi, bet gan ilgstošs process, kurā ir iesaistītas organismā mītošās, nekaitīgās baktērijas, kas sāk nāvējošu transformācijas ciklu, ko izraisa dažādi kancerogēni faktori: smēķēšana, piesārņojums un radiācija. Vēža mikrobu teorētiķi iet vēl soli tālāk - viņi apgalvo, ka ļaundabīgo baktēriju pārveidošanās ciklu, kas izraisa vēzi, var ierosināt farmācijas industrijas ražotās zāles, īpaši penicilīns.

Šī neparastā hipotēze alblāzmo vienu no pirmajām vēža teorijām, kas pirms aptuveni simt gadiem tika noraidita. Tad medicīnai ir pavisam nepareiza ideja, kā vēzis rodas un kādi ir vislabākie ārstēšanas veidi.

Pieņemts, ka daži mikroorganismi var izraisīt vēzi, piemēram, Helicobacter pylori baktērija var izraisīt kuņģa vēzi, un B hepatīta vīruss ir atbildīgs aptuveni par pusi no visiem aknu audzējiem. Neraugoties uz šiem izņēmumiem, Viskonsīnas Universitātes profesors Henrijs Pīto Henry Pitot uzskata, ka šā brīža vispārpieņemtie fakti apliecina, ka nav nekādu pierādījumu, ka baktērijas, izņemot H. Mūsdienās onkologi piekrīt, ka aptuveni simts zināmo audzēju ierosina dažādi faktori, sākot no smēķēšanas, uztura, stresa un dzīvesveida ietekmes līdz pat saules starojumam, vecumam un ģenētikai.

Tas viss bojā mūsu DNS un ietekmē šūnu dabisko dzīves ciklu - šūnas nevis iet bojā, bet gan turpina dalīties un vairoties, līdz izraisa audzēju. Ķimijterapija, radioterapija un ķirurģiska iejaukšanās līdz šim bijuši galvenie veidi, kā cīnīties, nogalināt vai izņemt audzēju. Beidzamajos gados pētījumu par to, ka baktērijām varētu būt galvenā nozīme vēža attīstībā un tās pat varētu būt galvenais vēža cēlonis, ir kļuvis vairāk.

Izdevumā Cancer Prevention Research, kas tapis Amerikas Vēža izpētes asociācijas paspārnē un kura publikāciju pamatā ir zinātniskie pētījumi, var lasīt, ka mikrobiem ir svarīga loma audzēju izraisīšanā cilvēkiem un līdz ar vēža bioloģijas zinātnes attīstību tā turpina pieaugt.

Vēža mikrobu teorija liek domāt par to, ka šobrīd zinātniskajā vēža modeli trūkst nopietna posma. Zinātnieki no Ziemeļkarolīnas Universitātes uzskata, ka simts tūkstoši miljardu baktēriju, kas mīt mūsu organismā precīzāk - zarnu traktā un normālos apstākļos ir labvēlīgas, var kļūt naidīgas, ja ir nepilnvērtīgs uzturs.

Patiesībā kolorektālā vēža gadījumā unity pro 180 tauku deglis tiek uzsvērts kā galvenais iemesls. Atsaucoties uz šo vēža modeli, smēķēšana, piemēram, nebūtu tiešais vēža cēlonis, bet gan iemesls, kas liek citādi labvēlīgām baktērijām pārvērsties ļaundabīgos patogēnos, kas veicina iekaisumu un beigu beigās bojā DXS, un izjauc šūnu dabisko dzīves ciklu.

Pierādījumu kļūst arvien vairāk Zinātnieki ir atklājuši audzējus, kurus izraisa baktērijas vai tām ir būtiska loma vēža attīstībā. Zinātnieki no Džonsa Hopkinsa Universitātes Baltimorā atklāja, ka bieži sastopamās baktēriju sugas, kas dzīvo cilvēka zarnu traktā, - Bacteroides fragilis - izraisa resnās zarnas vēzi. Eksperimentā ar laboratorijas pelēm zinātnieki atklāja, ka baktērijas rada hronisku iekaisumu, kas savukārt bojā resnās zarnas ģenētisko materiālu, ļaujot šūnām nekontrolēti augt un pārveidoties audzējos.

Zinātnieku komanda no Jūtas Universitātes noteikusi, kāda loma vēža šūnu izveidē ir iekaisumam, ko daļēji izraisa baktērijas, taču pētnieki to redz kā vienu no trim posmiem, kurā ietverti arī hormoni, ko zinātnieki apraksta kā ar enerģiju saistītus faktorus.

Smēķēšana, piemēram, nebūtu tiešais vēža cēlonis, bet gan iemesls, kas liek citādi labvēlīgām baktērijām pārvērsties ļaundabīgos patogēnos. Jauna vēža terapija Ja vēža baktēriju teorija ir patiesa, tad pirmais, kas būtu jādara ar vēža slimniekiem, - ķīmijterapijas zāles jāaizvieto ar antibiotikām. Šī teorija ir demonstrēta kuņģa vēža gadījumā, kad izraisītājs bijis Helicobacter pylori baktērija. Pētījumā ar cilvēkiem, kas pārcietuši kuņģa vēža operāciju, antibiotikas palīdzēja par divām trešdaļām samazināt atkārtota vēža risku.

Pusei slimnieku tika dots lansoprazols, amoksicilīns un klaritromicīns antibiotikasbet otrai pusei nodrošināta standarta aprūpe bez zāļu terapijas, kas mērķēta uz H. Trīs gadus vēlāk vēzis bija atgriezies deviņiem cilvēkiem no antibiotiku grupas, taču placebo grupā atkārtoti piemeklēja 24 slimniekus. Tajā tiek izmantotas piecas dažādas antibiotikas mazās devās, lai ārstētu cilvēkus ar dažādām hroniskām slimībām, ko, viņaprāt, izraisījušas baktērijas. Māršals konkrēti nemin vēzi iespējams, tiesisku apsvērumu dēļbet uzsver, ka viņa ārstēšanas pieeja der reimatoīdajam artrītam, sklerodermijai, vilkēdei, diabētam un citām slimībām.

Kādā pētījumā par Māršala protokolu ziņots, ka lielākā daļa cilvēku novērojuši, ka viņu stāvoklis ir uzlabojies. Vēl pretrunīgāka ir Kanādā dzīvojošā francūža, biologa Gastona Nesēnza Gaston Naessens izveidotā formula, ko viņš dēvē par X. Šis injicējamais preparāts ir izveidots no kampara, slāpekļa, amonija sāļiem, nātrija hlorīda un etanola. Tas ir domāts, lai ārstētos no mikroskopiskiem organismiem, ko Nesēnzs identificējis un nodēvējis par somatīdiem.

Līdzīgi kā vēža baktēriju teorētiķi, Nesēnzs uzskata, ka somatīdi ir pleomorfi - tie var mainīt formu un cikliski pārveidoties pat 16 reizes, ja imūnā sistēma ir novājināta. Naturopāte Halda Klārka Hulda Clark paudusi viedokli, ka vēzi unity pro 180 tauku deglis pie plakantārpiem piederošais parazīts Fasciolopsis buski, no kura var atbrīvoties, ja apēd trīs garšaugu kombināciju: melnā valrieksta čaulas, vērmeles un krustnagliņas. Viņa to aprakstījusi savā protokolā kā unity pro 180 tauku deglis līdzekli, kas palīdz visiem vēža slimniekiem.

Vēlāk Klārka šo līdzekli aizvietoja ar citu pašizgudrotu preparātu, ko pozicionēja kā spējīgu iznīcināt vēzi pāris minūšu laikā.

Konkrēto plakantārpu Rietumu valstis nekad nav izdevies identificēt. Tas atrasts tikai vienā gadījumā Indijas apakškontinentālajā daļā. Klārka nomira gadā no multiplās mielomas - balto asins šūnu vēža, kas ražo antivielas. Tas nozīmē, ka tie ir neredzami kā vīrusi un kļūst redzami tikai tad, kad sasniedz bakteriālās un sēnīšu stadijas. Arī pētnieki no I. Tas ir process, kas sākas ar infekciju un, šķiet, izraisa imūnās sistēmas pārmērīgu reakciju. Šos atklājumus apstiprinājuši zinātnieki, kas strādā Korkas Vēža izpētes centrā Īrijā.

Viņi atklājuši, ka atsevišķām baktērijām nudien ir galvenā loma vēža attīstībā. Pētnieki bija atklājuši jauna tipa limfomu AIDS slimniekiem. AIDS slimniekiem ir reižu lielāka iespēja iegūt ne-hodžkina limfomu. Zinātnieki no ASV Nacionālā vēža institūta apsvēra domu, ka palielinātu risku rada augstāks citokīnu līmenis. Tie ir proteīni, ko saista ar infekciju un iekaisumu. Cilvēkiem ar palielinātu C reaktīvā olbaltuma līmeni sistēmiska iekaisuma marķieris ir lielāks resnās zarnas vēža risks.

C reaktīvā olbaltuma līmenis asinīs pieaug, kad organismā parādās iekaisums. Vanderbilta Universitātes asociētais profesors Gongs ļangs Gong Yang kādā pētījumā atklāja, ka no kolorektālā vēža slimniekiem bija palielināts C reaktīvā. Nelsons William G. Nelson secināja, ka hronisks iekaisums vai atkārtoti iekaisuma stāvokli, iespējams, piedalās dažādu audzēju attīstībā. Laikus tos risinot, varētu būtiski uzlabot profilaksi.

Tagad jūs to redzat Pirmoreiz AIDS iegūtais imūndeficīta sindroms tika iepazīts kā potenciāla epidēmija gadā, kad jauniem homoseksuāliem vīriešiem sāka attīstīties Kaposi sarkoma, ko izraisa vīruss. Kaposi sarkoma ir biežāk sastopamais audzējs AIDS slimniekiem. Tas ir tik tipisks, ka bieži to uztver kā pozitīvu marķieri, lai noteiktu AIDS diagnozi.

Zinātnieki no AACR Pētnieki centās saprast, kāpēc abas slimības šķietami iet roku rokā. Pensionētais dermatologs Alans Kentvels Alan Cantwell bija novērojis līdzību starp vīrusiem, kas izraisa tuberkulozi un vēzi, un paudis pretrunīgu ideju, ka abas slimības varētu būt radušās mainītu bakteriālo procesu dēļ.

Tomēr, lai šī hipotēze būtu patiesa, baktērijām vajadzētu spēt mainīties - tas ir fenomens, ko biologi dēvē par pleomorfismu taču vispārpieņemtais viedoklis bioloģijā pauž, ka baktērijas ir monomorfas. Šīs teorijas pamatā ir doma, ka baktēriju šūnas, izņemot nelielas variācijas, nemaina savas iezīmes un lieluma un formas ziņā neatšķiras no šūnām, no kurām sākotnēji veidojušās.

Atrastās baktērijas ir ļoti pleomorfas, saka Veinraits.

Zinātniskā stila stilīgās un žanriskās iezīmes. Zinātniskā stila funkcijas

Tās iziet cauri sarežģītam dzīves cīktām un pārveidojas no mikrokokīem, baciļiem un sēnītēm, iespējams, par vīrusiem. Citiem vārdiem, baktērijas pārveidojas dažādās dzīvības formās, kas tām ļauj pārslēgties no vīrusiem uz baktērijām un sēnītēm.

Šīs apbrīnojamās metamorfozes laikā mikroorganismi maina arī lielumu un formu. Pleomorfo vēža baktēriju teoriju zinātnē visbiežāk neņem vērā, norakstot uz nepareizi apstrādātiem laboratorijas paraugiem, uz kuriem, visticamāk, nonākuši citi mikroorganismi Taču to nevajadzētu tik vienkārši nolikt malā.

Biologi regulāri izolē specifiskus pleomorfus mikroorganismus gan no cilvēku, gan dzīvnieku vēža šūnām un apraksta tos kā neklasificējamu mistēriju,21 lai gan vēzis, ko izraisa Rous sarkomas vīruss, varētu būt tikai mikroorganisma viena dzīves cikla manifestācija. Dažādās eksperimentu sērijās zinātniecei izdevās izolēt baktērijas no visiem vēžu paraugiem un visiem asins paraugam, kas bija paņemti no cilvēkiem ar akūtu leikēmiju, ko viņa izmeklēja.

Ideja par citplanētiešiem līdzīgiem mikroorganismiem neaprobežojas tikai ar vēzi un citām hroniskām slimībām. Zinātnieki atklājuši, ka zarnu parazītam Giardia lamblia, kas katru gadu ir atbildīgs par miljoniem caurejas gadījumu, ir vairāki proteīnu apvalki, ko tas var vienā mirklī nomainīt, lai izjauktu organisma imūno šūnu darbību.

Zinātnieks Hjugo Deniels I. Baktērijas ir lielākas dzīvības formas, kas var būt trīs dažādos veidos - sfēriskas kokinūjiņveida baciļi vai spirālveida spirillas un tās cilvēkam ir pārsvarā labvēlīgas, izņemot gadījumos, kad izraisa pārtikas saindēšanos.

Abi mikroorganismu veidi var būt parazītiski, ja sāk vairoties cilvēka organismā. Cilvēka genoma projektā, ko pabeidza gadā, zinātnieki atklāja, ka vīrusiem līdzīgi veidojumi veido gandrīz pusi no mūsu DNS un dzīvo nekaitīgā simbiozē. Taču, atsaucoties uz vēža baktēriju teoriju, baktērijas var kļūt ļaundabīgas, kad uz tām iedarbojas ārēji kairinātāji.

Šie apstākļi izraisa notikumu kopumu, kas tām ļauj iegūt vīrusiem līdzīgas īpašības. Lielākā daļa biologu teiks, ka baktērijas nemainās un noteikti nepārtop par vīrusiem, savukārt vēža baktēriju teorijas aizstāvji ir pārliecināti par pretējo - baktērijas var kļūt līdzīgas vīrusiem. Ir paustas vēl pretrunīgākas teorijas, piemēram, daži zinātnieki liek domāt, ka vīrusi varētu tikt ietverti L formās - baktērijās, kuras ir zaudējušas savus šūnapvalkus.

Bešāms bija atklājis mikroskopiskus organismus fermentētā šķidrumā, ko viņš nodēvēja par mikrozīmām maziem ķermenīšiem. Pat ar savu nepietiekami aso aprīkojumu, Bešāms varēja novērot mikrozīmu spēju dramatiski mainīt izskatu, un viņš secināja, ka šīs pārmaiņas noteikti ir tāpēc, ka kaut kas ir mainījies arī organismā. Pastērs savukārt uzskatīja, ka slimības izraisa mikrobi no ārpuses, tāpēc unity pro 180 tauku deglis ieviestas vakcīnas, lai pasargātu organismu no ārējiem uzbrukumiem.

Skaidrs, ka vēža baktēriju teorijas atbalstītāji ir uz vienu roku ar Bešāmu, jo uzskata, ka slimība ir procesu rezultāts, kas sākas organisma iekšienē. L formas tiek saistītas ar dažādām hroniskām slimībām, un to atšķirīgais dzīves cikls pārtikas produkti kas ir svara zudums draudzīgs ietekmēts ārēji. Ja tas tā ir, tad labvēlīgās baktērijas var kļūt ļaundabīgas pēc ārēja stimula, piemēram, uztura, smēķēšanas, medikamentu lietošanas.

E 1 Med Hypoth, ; Skats zem mikroskopa Ir vēl kāds pavērsiens pleomorfo vēža baktēriju teorijā. Transformācijas procesā baktērijas pazaudē savu šūnu apvalkus, kļūstot par tā saukto l. Pēdējā gadsimta laikā zinātnieki identificējuši vairāk nekā 50 dažādu baktēriju sugu, kas ir spējīgas iegūt L formu. Zinātnieki no Karaliskā Bromptonas slimnīcas Londonā paziņojuši, ka L formas tiek saistītas ar dažādām hroniskām slimībām, tostarp vēzi, un ka to atšķirīgais dzīves cikls tiek ietekmēts ārēji, piemēram, ar antibiotikām.

Ja tas tā ir, tad šis apgalvojums atbalsta vēža mikrobu teoriju labvēlīgās baktērijas var kļūt ļaundabīgas pēc ārēja stimula, piemēram, uztura, smēķēšanas, medikamentu lietošanas.

Luijs Dainss atklāja, ka veselīgas baktērijas pārvēršas par L formām tad, kad tās tiek pakļautas antibiotiku iedarbībai, kā arī unity pro 180 tauku deglis ir augsts aminoskābju, litija, kalcija un dzīvsudraba sāļu līmenis. Citplanētiešiem līdzīgās L formas var dramatiski izmainīties, kļūstot par lieliem, apaļiem ķermeņiem L formas baktērijas atklātas nozieguma vietā daudzos vēža gadījumos. L formas ir klātesošas daudzos hronisku slimību gadījumos, taču tas automātiski nenozīmē, ka tās konkrēto slimību ir izraisījušas.

Tiesa, fakts, ka L formas ir patogēnas, jau pēc definīcijas nozīmē, ka tās izraisa slimības, un tas tika demonstrēts jau L formu baktēriju ceļvedis L formu baktērijas pirmo reizi tika identificētas gadā, kad laboratorijas darbinieki, kas strādāja zinātnieka Riharda Faifera Richard Friedrich Johannes Pfeiffer vadībā, tās atklāja.

5 nedēļas slim leju

Viņi tās aprakstīja kā savdabīgas formas baktērijas, kurām šķietami trūka sieniņu. Luiss Dainss Louis Dienes no Hārvarda Medicīnas skolas atklāja, ka veselīgas baktērijas pārvēršas par L formām tad, kad tās tiek pakļautas antibiotiku iedarbībai, kā arī ja ir augsts aminoskābju, litija, kalcija un dzīvsudraba sāļu līmenis. Dainss atzīmēja, ka citplanētiešiem līdzīgās L formas var dramatiski mainīties, pārveidojot gan veidolu, gan lielumu, līdz beidzot kļūst par lieliem, apaļiem ķermeņiem.

Dainss bija arī starp pirmajiem, kurš brīdināja kolēģus zinātniekus par potenciāli postošo penicilīna efektu, jo šis medikaments var veicināt L formu rašanos. Lai arī Dainss bija atvērts jebkuram zinātniekam, cerot, ka viņa kolēģi no Hārvardas varētu ieinteresēties par L formām, viņam nācās atzīt, ka tie uzzināja par viņa darbu tikai tad, kad vietējā slimnīcā tika izrādīta Dainsa akvareļu izstāde.

Baktēriju paraugi tika ņemti no krūts vēža tauku zudums graudaugu un veikti daudzi bīstami eksperimenti. Patologs injicēja šos mikroorganismus kādas 70 gadu vecas sievietes kājā, un sievietei pēc 62 injekcijām sāka attīstīties ādas vēzis. Viņa injicēja atrastās šūnas laboratorijas pelēm un secināja, ķa peles, kas saņēma injekcijas, divreiz vairāk saslima ar vēzi nekā peles, kas tās nesaņēm a.

Izmantojot speciālu mikroskopu un īpašus imūnos paraugus, Raits spēja izolēt un ieraudzīt L formas katrā no hroniskā nogurum a sindroma gadījumiem, kurus viņš izmeklēja. Raits pat ir nofilmējis, kā L formas maina šūnas formu, kad pārvietojas starp citām šūnām.

Bridi, kad tās kļūst taisnstūrveida, L formas iekļūst šūnā un sāk augt. Raits uzskata, ka hroniska nogurum a sindroms un mialģiskais encefalomielīts ir bakteriālas slimības, ko izraisa L formas. Arī zinātnieku komanda, ko vadīja Austrālijas biomedicīnas zinātnieks Trevors Māršals Trevor Marshallir patstāvīgi apstiprinājusi Raita atklājumus un demonstrējusi, kā L formu baktērijas spēj destabilizēt veselīgu imūnās sistēmas funkcinēšanu un saglabāties organismā. Vilhelmu Raihu Wilhelm Reichkurš attīstīja unity pro 180 tauku deglis savu darbību vēža baktēriju jomā, pat apcietināja.

Amerikāņu bioķīmiķe Florence Sīberte savā autobiogrāfijā rakstījusi, ka ir ļoti grūti saprast intereses trūkumu, kur būtu jārodas lielam entuziasmam. Jau gadā dakteri bija pieņēmuši lai arī tas izrādījās nepareizika bakteriālais patogēns Mycobacterium tuberculosis, kas vainojams tuberkulozes izraisīšanā, varētu radīt arī vēzi. Līdz gadam medicīnā nebija nekādu pierādījumu, kas atbalstītu vēža baktēriju teoriju. Pētot ar mikroskopu vēža slimnieku audu paraugus, viņš bija atklājis vēzim raksturīgu organismu.

Patiesībā Rasels bija novērojis to pašu fenomenu, par kuru zinātnieki runā mūsdienās, - organismi bija parazīti, kurus varēja redzēt gan šūnu iekšienē, gan ārpus tām.

To lielums atšķīrās no tikko ieraugāmiem līdz tādiem, kas veidoja gandrīz pusi no sarkano asinsķermenīšu izmēra. Vislielākie organismi lika domāt par sēnītēm vai raugiem līdzīgiem parazītiem. Lai gan Rasela paustais tika uztverts skeptiski, viņa teoriju gadā apstiprināja Hārvijs Ceilords Harvey Gaylord no Ņujorkas štata pataloģiju laboratorijas, kurš atrada Rasela ķermenīšus katrā vēža paraugā, ko izmeklēja.

Ir taču jābūt zinātniekiem, kuri redzētu to kā atalgojumu - apstiprināt vai noliegt šos sāpīgos un laiku patērējošos eksperimentus - lai ieliktu pirmo nepieciešamo pakāpienu vēža problēmas etioloģijā. Saslimstība ar vēzi turpina pieaugt, terapijas, kas ir pieejamas, strādā nepietiekami.

Tā vietā, lai koncentrētos uz audzēju, kas patiesībā ir procesa manifestācija jeb izpausme, vēža baktēriju teorija aicina meklēt jaunu terapijas veidu, kas apstādinātu procesa attīstību, kurš sākas ar infekciju, tad turpinās kā iekaisums un visbeidzot maina šūnas. Atgūt šūnu līdzsvaru būtu jaunās vēža terapijas galvenais uzdevums.

Pebbles On the Hill of a Scientist. Pateicoties ekoloģiskajai ražošanas metodei, Om ega 3 taukskābes saglabājas bioloģiski vērtīgā formā, kas atveseļo visas ķermeņa šūnas. MEGA 3 OMEGA īpaši ir ieteicama: cilvēkiem, kas cieš no sirds un asinsvadu slim ībām ; pirmā un otrā tipa diabēta gadījum ā; cilvēkiem ar palielinātu holesterīna līmeni; osteoartrozes un artrīta gadījum ā; psoriāzes un dermatītu gadījum ā; cilvēkiem ar lielu psiholoģisko slodzi; cilvēkiem, kas bieži slimo un kuru organism s ir novājināts; visiem, kas ēd treknas zivis retāk nekā 3 reizes nedēļā.

Pērkot divus vai vairāk iepakojumus, pensionāriem bezmaksas piegāde mājās visā Latvijā. Pasūtiet pa tālr Iegādāties produktus varat arī mūsu ofisā Rīgā, Lāčplēša ielā kab. Durvju kods A.

Tā apgalvo neatkarīgi pētnieki, kas pierādījuši saikni starp smadzeņu audzējiem un intensīviem mobilajiem sakariem. Sakarība starp telefona lietojuma ilgum u un audzējiem savulaik atzīta pat starptautiskajā projektā Interphone, vienā no vērienīgākajiem mobilo sakaru industrijas sponsorētiem pētījumiem. Daudzus gadus atklājumiem, kas liecināja par mobilo sakaru kaitīgo ietekmi, tika likti pretim citi pētījumi, kas šos apgalvojumus apstrīdēja. Šķiet, tikai tagad, pateicoties neatkarīgiem pētījumiem, esam soli tuvāk patiesībai.

Vienā no salīdzinoši nesen veiktiem pētījumiem apkopoti 23 iepriekš veiktu mobilo telefonu pētījumu rezultāti. Šo metaanalizi izstrādāja amerikāņu un korejiešu zinātnieku komanda, un tās mērķis bija pārliecināties, vai mobilo telefonu lietotājiem ir lielāks risks iegūt ļaundabīgu un labdabīgu audzēju ; smadzenēs vai galvā un kaklā.

Kopumā pētījumā tika aptverti unity pro 180 tauku deglis cilvēku.

tauku asinis

Atmetot metodoloģijas ziņā sliktāk izstrādātus pētījumus un ņemot vērā tikai kvalitatīvas izpētes rezultātus, pētnieki atklāja būtisku apstiprinošo saikni jeb sakarību starp mobilo telefonu lietojumu un audzēju veidošanos" Pētījuma līdzautors, Kalifornijas Universitātes Sabiedrības veselības skolas galvenais pētnieks, Ģimenes un sabiedrības veselības centra direktors Dr.

Džoels M. Moskovičs Joel M. Moskowitz intervijā laikrakstam Los Angeles Times tolaik atzina, ka sākumā pētnieki šaubījušies, vai atklās kādu saistību, taču, sadalot pētījumus apakšgrupās un analizējot tās, kļuvis skaidrs, ka uztraukumam tomēr ir pamats. Vislielākie draudi bija cilvēkiem, kas mobilo telefonu lietoja desmit gadus un ilgāk. Audzējs attīstās 1 pakāpeniski un gadiem ilgi, un tā smadzeņu puse, pie kuras mobilais telefons tiek turēts, saņem vislielāko radiācijas devu, tāpēc ir īpaši ievainojama.

Lenarts Hardels Lennart Hardel un viņa komanda Erebrū Zviedrijāun neviens no šiem pētījumiem nebija atkarīgs no mobilās industrijas finansējuma. Zemāka līmeņa izpēti, arī jau minēto Interphone projektu daļēji finansēja Mobilo ierīču ražotāju forums un Pasaules mobilo komunikāciju asociācija the Mobile Manufacturers Forum and the Global System for Mobile Communication Association.

Rēzekne: Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija. The direct didactic interpretation of the educational activity of museums has exhausted itself, therefore these cultural institutions should turn to more current methods of promotion of material and non-material heritage along with the tradition forms of activity. The purpose of the research is to establish and analyse the possibilities of museums in terms of public education, making use of the modern technologies. Methods: theoretical literature analysis, collaborative field research, case analysis.

Hardela pētījumi norādīja uz mobilo telefonu kaitīgumu, savukārt Interphone apgalvoja pretējo - proti, tie pat aizsargā veselību. Ir vērts ari pievērst uzmanību faktam, ka lielākā daļa Interphone pētījumu nebija tā sauktā aklā izpēte - zinātnieki zināja, kuriem pētījuma dalībniekiem ir vēzis, un šādas ziņas var iespaidot pētījuma rezultātus.

Hardels turpretim pētījumos izmantoja aklo metodi, tāpēc viņa izpētes rezultāti ir uzticamāki. Visu nosaka maka turētājs Diemžēl arvien biežāk pētījumi tiek saistīti ar tā saukto sponsorēšanas fenomenu, proti, rezultāta pielāgošanu par labu pētījuma finanšu avotam gadā Utrehtas Universitātes asistējošā profesore Dr. Anke Husa Anke Huss un Bernes Universitātes pētnieki Šveicē veica sistemātisku pārskatu, lai noskaidrotu sakarību starp finansējuma avotu un mobilo telefonu pētījumu rezultātiem.

Zinātnieki konstatēja, ka, salīdzinot ar unity pro 180 tauku deglis, ko veica sabiedriskās vai labdarības organizācijas, pētījumos, ko bija apmaksājusi mobilo sakaru industrija, bija desmit reizes lielāka varbūtība, ka rezultāti nenorādīs uz lietojuma blaknēm. Iespēja, ka tā Interphone projekts Lai noskaidrotu, vai mobilās ierīces palielina audzēju risku, gadā tika sākts projekts interphone, kurā bija iesaistītas 13 valstis un kas noslēdzās gadā.

Projektu pārraudzīja Pasaules Veselības organizācijas Vēža izpētes starptautiskā aģentūra IARCun gadījumu kontroles pētījumi aptvēra trīs smadzeņu audzēju veidus - gliomu smadzeņu glijas šūnu audzējuakustisko neiromu dzirdes nerva audzēju un meningiomu smadzeņu apvalka audzējukā arī pieauss dziedzera audzējus.

Dažos atsevišķos pētījumos bija atklāts, ka mobilo sakaru lietotājiem bija palielināts risks iemantot smadzeņu audzēju, taču kopumā pētījumos dominēja nostāja, ka mobilās ierīces pat pasargā no smadzeņu vēža veidošanās.

Loidu Morganu L. Lloyd Morgan un Lielbritānijas organizācijas Powerwatch pārstāvi Alasderu Filipsu Alasdair Philipspauda bažas, ka ir radīts maldinošs priekšstats, ka uztraukumam nav pamata.

Morgans un Filipss bija pārskatījuši Interphone datus un norādījuši uz vairākām nepilnībām, liekot apšaubīt projekta rezultātus. Piemēram, pētījuma dalībnieki, kas lieto bezvadu telefonu tie izstaro tādu pašu radiāciju kā mobilās ierīcestika iedalīti kategorijā pie cilvēkiem, kas netiek pakļauti starojumam; no izpētes bija izslēgti vairāki smadzeņu audzēju veidi, kā arī netika ņemti vērā dati par cilvēkiem, kas jau bija miruši vai jutušies pārāk vāji, lai smadzeņu audzēja dēļ atbildētu uz jautājumiem.

Pētījumi arī neaptvēra bērnus un jauniešus, kam starojums var izrādīties viskaitīgākais. Attiecīgi kopumā bija izveidota "sistēmiski aizsargājoša tendence". Tā kā daudzi pētījumi ir tendenciozi, īstais risks var izrādīties daudzkārt lielāks, nekā norādīts. Vislielākais risks, salīdzinot ar kontrolgrupu, izrādījās tiem, kas pirmoreiz mobilo telefonu bija lietojuši līdz unity pro 180 tauku deglis gadu vecumam, - pārtikas produkti kas deg dziļi tauku bija piecreiz lielāki draudi saslimt.

Tādi paši rezultāti tika atklāti par akustisko neiromu - audzēju, kas skar dzirdes nervu. Gadījumā, ja mobilā telefona lietošana patiešām izraisa smadzeņu audzējus, tieši bērni ir apdraudēti visvairāk. Pētījumā par jonizēto starojumu secināts - jo mazāks bērns, kas lieto telefonu, jo risks ir lielāks. Šo zinātnieku secinājumi ir konsekventi un skaidri norāda, ka bažām tomēr varētu būt pamats. Lielāko daļu izpētes veicis zviedru onkologs Dr. Hardels un viņa kolēģi, un pētījumos atkal un atkal parādījās secinājums, ka, lietojot mobilos telefonus vai citas bezvadu sakaru ierīces desmit gadus vai ilgāk, būtiski pieaug risks iegūt smadzeņu audzēju.

Pētnieki atklāja, ka cilvēkiem, kas bija lietojuši mobilo teleir tikai sakritība, ir niecīga. Slēptā sistēma, kas atklāta mobilo telefonu pētījumos, sasaucas ar tabakas industrijas ietekmi uz pētījumiem, ko tā finansējusi. Piemēram, kādā Bero pārskatā analizēti pētījumu kopsavilkumi, kas publicēti Secinājumi - pasīvā smēķēšana iespaido vai neiespaido veselību - bija cieši saistīti ar pētnieku saistību ar finansējuma devējiem. Vienīgais faktors, kas vedina apgalvot, ka pasīvā smēķēšana nav kaitīga, atkarīgs no autora piederības tabakas industrijai, teikts pētījumā.

Sponsorēšanas fenomens varētu izskaidrot ari to, kāpēc mobilo telefonu pētījumi ir tik pretrunīgi. Uzskata, ka daudzus manipulācijas paņēmienus, kādus izmantoja tabakas industrija, piemēram, publicējot tikai sev labvēligus datus un kritizējot vai ignorējot tos, kas runā industrijai par sliktu, izmanto arī mobilo ierīču ražotāji. Tas nozīmē, ka atbilde uz jautājumu, vai mobilie telefoni kaitē veselībai, ir atkarīga no tā, kas šo jautājumu uzdod. Būtiskākie atklājumi, ko veica zviedru zinātnieki Ik pēc katrām mobilā telefona lietojum a stundām sm adzeņu audzēja risks pieaug par pieciem procentiem.

Starptautiskās elektromagnētisko lauku sadarbības padomes detalizētajā ziņojumā, kas pārskatīja zviedru onkologa Dr. Lenarta Hardela pētījumus, norādīts, kas sagaidāms, ka mobilā telefona lietojums patiešām izraisa smadzeņu audzējus.

Risks palielinās: līdz ar kumulatīvo stundu daudzum u; līdz ar lietojum a ilgum u gados;e līdz ar lielāku mobilās ierīces starojum u;21 lidz ar lielāku pakļaušanu iedarbībai - ja telefons lietots tajā pašā galvas pusē, kur veidojies audzējs;h ja mobilā telefona lietotājs ir jauns cilvēks.

Interesanti, ka pat Interphone pētījuma Austrālijas vadošais pētnieks, Sidnejas Universitātes profesors Brūss Ārmstrongs Brūce Armstrong bija neizpratnē, kā mobilā telefona lietošana varētu pasargāt no smadzeņu audzēja: Vai tas izklausās ticami? Vai jūs domājat, ka tas ir iespējams? Tas vien norāda, ka šeit kaut kas nav kārtībā Un patiešām, pētījumu struktūrā tika atklātas vienpadsmit būtiskas nepilnības, kas varētu būt iespaidojušas rezultātus.

Atklājumi Francijā un Vācijā liecina, ka cilvēkiem, kas sākuši lietot mobilo telefonu pirms desmit gadiem vai vēl senāk, ir aptuveni divreiz lielāka varbūtība saslimt ar gliomu. Arī publicēto datu pārskats Ziemeļeiropā un Lielbritānijā norāda uz paaugstinātu gliomas risku, ja telefons izmantots desmit gadus vai ilgāk un lietots ipsilaterāli, proti, tajā pašā galvas pusē, kur sācis veidoties audzējs. Minot to pašu lietojuma ilgumu, sešos no septiņiem pētījumiem atklāts meningiomas smadzeņu apvalku audzēja risks, un divos no septiņiem pētījumiem tas pats teikts par akustisko neiromu.

Kādā pētījumā secināts, ka, ipsilateriāli lietojot telefonu desmit gadus vai ilgāk. Lai gan neatkarīgi veikti un mobilo sakaru industrijas sponsorēti pētījumi ir pretrunīgi, pētnieki ir vienisprātis secinājumā par to, ka, ilgtermiņā lietojot mobilo telefonu desmit gadus vai ilgāksmadzeņu audzēju risks pieaug - sevišķi tajā galvas pusē, kur parasti tiek turēta mobilā ierīce.

Audzējs attīstās pakāpeniski un gadiem ilgi, un tā smadzeņu puse, pie kuras mobilais telefons tiek turēts, saņem vislielāko radiācijas devu, tāpēc ir īpaši ievainojama.

Nerunājiet pa telefonu mašīnā, vilcienā, autobusā vai apdzīvotās vietās, kas atrodas tālu no mobilo sakaru bāzes stacijas, jo tādos gadījumos starojums pastiprinās. Apdraudēti bērni Viens no lielākajiem pētījumu trūkumiem ir to mērķauditorija - tajos nav aptverti jaunieši un bērni.

ASV vien aptuveni pusei bērnu ir pašiem savi mobilie telefoni, un līdzīga aina vērojama arī citās ekonomiski attīstītās valstīs. Turklāt netrūkst pierādījumu, ka bērni ir īpaši jutīgi pret kancerogēniem vides faktoriem un viņu risks saslimt ir lielāks nekā unity pro 180 tauku deglis.

Tas vedina domāt, ka gadījumā, ja mobilā telefona lietošana patiešām izraisa smadzeņu audzējus, tieši unity pro 180 tauku deglis ir apdraudēti visvairāk. Kā teikts ziņojumā Cellphones and Brain Tumours, bērna galva un smadzenes nav pieauguša cilvēka galvas miniatūra kopija.

Bērnam ir plānāks pakausis, ūdens attiecība - lielāka, mielīns tiek uzskatīts, ka tas aizsargā nervu šūnas vēl tikai attīstās [. Kādā pētījumā, kuru vadīja Hardels un viņa komanda, pētījuma dalībniekiem gadus veciem jauniešiem - tika atklāts septiņas reizes lielāks audzēju risks nekā visu vecumu pieaugušajiem, kas lieto mobilo telefonu pieaugušajiem risks palielinās 1,4 reizes.

Sākot lietot mobilās ierīces pusaudžu vecumā vai jaunībā, varbūtība saslimt ir piecas reizes lielāka salīdzinot ar trīs reizes lielāku risku visās vecuma grupās. Savā ziņā eļļu ugunī ielej pašas mobilo sakaru kompānijas. Ierīču instrukcijās, kuras tik reti lasām, ieteikts tās nēsāt atstatus no ķermeņa pat tad, kad tās netiek lietotas, la ierīces būtu absolūti drošas, kāpēc gan vajadzētu izteikt šādu brīdinājumu?

Ir skaidrs, ka unity pro 180 tauku deglis pamats būt piesardzīgiem, bet vēl labāk būui kaut ko darīt lietas labā. Džoanna Evansa Joanna Evans Kā izvairīties no sliktākā scenārija Lūk, astoņi nosacījumi, lai samazinātu risku.

Zvana laikā lietojiet austiņas bet ne bezvadu austiņasrunājiet konferences režīmā vai sazinieties ar SMS starpniecību. Glabājiet mobilo ierīci atstatus no ķermeņa sevišķi svarīgi to nenēsāt bikšu vai krekla kabatās vai izmantojiet speciālu mobilā telefona futrāli, kas stiprināms pie jostas un veidots tā, lai aizsargātu ķermeni brīžos, kad ierīce netiek izmantota. Nerunājiet pa telefonu automašīnā, vilcienā, autobusā vai apdzīvotās vietās, kas atrodas tālu no mobilo sakaru bāzes stacijas, jo tādos gadījumos starojums pastiprinās.

Izmantojiet telefonu kā automātisko atbildētāju - nelietojiet līdz brīdim, unity pro 180 tauku deglis vēlaties pārliecināties par ienākošajiem zvaniem, tad piezvaniet, izmantojot iepriekšminētos ieteikumus. Kad vien iespējams, izmantojiet fiksēto telefonu. Nelietojiet mobilo telefonu metāla konstrukciju ēkās. Neļaujiet bērniem aizmigt artelefonu zem spilvena vai gultas tuvumā. Provinci apkalpo Šulcs, atvērdams fotodarbnīcas visās Baltijas pilsētās. Tā kā fotogrāfa darbs vēl cieši saistīts ar tumšo telpu, tad laukus apbraukā īpaša laboratorija uz riteņiem gadā nodibinās M.

Buclera foto piederumu veikals, ap ko pulcējas latviešu fotogrāfi un amatieri Latviešu konversācijas vārdnīca, Lauku mazpilsētās tiek atvērtas fotodarbnīcas un fotogrāfi izbrauc arī uz pagastiem un turīgāko iedzīvotāju mājām pēc aicinājuma. Piemēram, Rūjienā Ampermanis un P. Meisters Dukaļska, 2. Savukārt Mazsalacā no Lauka pētījumos mazsalacieši visbiežāk atceras fotogrāfu J.

Āboltiņu, ko cilvēki mīlēja saukt par Žanīti. Mazsalacā gadā atver grāmatu un rakstāmlietu veikalu, un vienlaikus, blakus telpā ierīko fotodarbnīcu.

Žanītis strādā kā salonfotogrāfs, bet vairāk pievēršas apsveikumu un skatu kartiņu izgatavošanai, kuras pārdod savā veikalā Dukaļska, gs gados visbiežāk tiek bildētas portretu fotogrāfijas un ģimeņu, radu fotogrāfijas foto salonos, taču lauka pētījumos teicēju albūmos ir atrodamas arī sociālos notikumus reprezentējošas fotogrāfijas, kas nav bildētas ar konkrētu mērķi iemūžināt kādu pētniekam interesējošu kultūras tradīciju. Tikai kopā ar iepriekš iegūto informāciju par konkrētas kultūrvides tradīcijām, ģimenes albumā atrodamā fotogrāfija var kļūt par etnogrāfisko fotogrāfiju, kas vizuāli papildina tekstuālo materiālu.

Portretfoto Kalējiene Kalēja sieva gada Foto: K. Portretfoto ir iegūts lauka pētījumā gadā Mazsalacas novadā, Sēļu pagastā, Idus ciemā, mājās Ķausas, intervējot māju saimnieku A. Meisteru dzim g. Meisters un P. Meisters tēva brāļi. Meisters Par fotogrāfu ir strādājis arī vēl viens tēva brālis R.

Meisters, kas ir bijis skolotājs un pašmācības ceļā apguvis arī fotografēšanu Dukaļska, 4. Fotogrāfu K. Meistera un R. Meistera paraksti zīmogu nospiedumi uz fotogrāfijām. Fotogrāfijas no ģimenes albuma un tautas muzicēšanas tradīcija Lauka pētījumos iegūtajām fotogrāfijām ir nozīmīga vieta tautas muzicēšanas tradīcijas izpētē: 1 kopā ar informāciju par attēlā redzmo, ir iespējams pētīt tautas mūzikas instrumentu lietojumu konkrētā laika posmā un kultūrvidē; 2 iegūt vizuālo informāciju un kopā ar interviju ziņas par forogrāfijā redzamajām personām; 3 apskatot dažādu laika posmu fotogrāfijas ir iespējams konstatēt tautas muzicēšanas tradīcijas attīstību vai arī transformāciju.

Idus pagasta Līķēnos, gada Foto: M. Atbilstoši fotogrāfa un teorētiķa Stefana Šora Stephan Shore uzskatam, ka fotogrāfija ir analizējama no diviem aspektiem, tad 3.

Savukārt pamatojoties uz mākslas kritiķa Džona Bergera John Berger uzskatu, ka vienmēr ir atšķirība starp to, ko mēs redzam un to, ko mēs zinām un, ka mūsu skatījumu uz lietām ietekmē pieredze un zināšanas, tad, ja 3. Meistera mājās Ķausās Sēļu pagasts, Idus.

Fotogrāfija 3. Meistera ģimenes albuma, taču par fotogrāfijā redzamo ir tikai tā informācija, kas norādīta fotogrāfijas aizmugurē vieta, gads, fotogrāfs. Raksta autores uzmanību piesaistīja muzikants ar ermoņikām.

Lai analizētu minēto fotogrāfiju un noteiktu tautas muzicēšanas tradīcijas laika posmu, ir nepieciešamas papildus zināšanas par tautas muzicēšanas tradīcijas specifiku Valmieras apkārtnē.

Potjanko veiktajiem 27 28 pētījumiem par Ieviņas tipa ermoņikām, vizuāli apskatot 2. Apkārtnē populārākais meistars ir bijis A. Ieviņš Potjanko, Vēlākos laika posmos instrumenti ir variēti, taču ermoņikas ir bijušas vadošais solo instruments Dukaļska, gadā Rēzeknē pētot raksta autores ģimenes draugu Ineses un Marijas Šneveļu sagatavoto prezentāciju Dekšņu dzimtas saietam, pamanīju arī fotogrāfijas ar tautas muzikantiem, papildus iegūstot arī informāciju par attēlā redzamajām personām.

Fotogrāfijā redzamais vijolnieks otrajā rindā no kreisās ir Donats Avišāns Jāzepa dēls dzim gada 5. Sīkākas informācijas par attēlā redzamajiem cilvēkiem nav Dukaļska.

Bērzgale, Leidači, apm gads. Foto autors nav zināms. Uzlūkojot attēlu bez paskaidrojoša teksta, bet, pārzinot tautas muzicēšanas tradīcijas attīstības posmus, 4. Minētajā laika posmā vienas sādžas muzikanti apvienojās lielākā muzikantu grupā pārsvarā tikai tad, ja bija jāspēlē kāzās, taču izņēmumi bija arī deju vakars Latgalē večerinkaja uz to bija atnākusi lielākā daļa sādžas muzikantu vai arī talka. Savukārt apskatot bubynu, tas atgādina miltu sietu.

Ņemot vērā pavisam skopo informāciju par attēlā redzamo, apstiprinoši nevar apgalvot, ka tas ir sitamais ritma instruments, nevis pielāgotais miltu siets, taču pamatojoties uz pētnieka zināšanām un salīdzinot tās ar iepriekšējos pētījumos iegūtajām, tad tieši miltu sieta rāmis tika izmantots bubyna izgatavošanai, pārstiepjot to ar suņa ādu Dukaļska.

To konstrukcija, visticamāk, nav lokālas izcelsmes, bet ņemta no Vācijā ražotu instrumentu tipa ērģeļermoņikas Orgelharmonika jeb rokas ērģeles Handorgel. Šīm ermoņikām raksturīgi daudz reģistru pārslēgu-bija sastopami pat balsīgi instrumenti. Var pieņemt, ka Murmastienes pagasta muzikanti, gads. Fotogrāfija 5. Solzemnieces ģimenes albūma. Sīkākas tekstuālās informācijas par 5.

Muzikantu grupas instrumentārija sastāvā ir izmantoti tikai stīgu instrumenti divas vijoles, cītara, base un ritma instruments lielās bungas. Minēto instrumentu sastāvu muzikanti un citi teicēji parasti apzīmē ar nosaukumu Stīgu muzīkas ansamblis Latgalē Steigu muzyka.

Minētajā laika posmā šāds muzikantu grupas instrumentārija sastāvs spēlēja kāzās vai kādā īpašu deju vakarā. Attēlā vizuāli redzams, ka muzikanti ir uzposušies: uzvalki, kurpes, zābaki, kakla lakatiņi. Rūjienas muzikanti no labās pirmajā rindā J. Bišs lielās bungasE. Sloka akordeonsno labās otrajā rindā Dž. Sloka trompeteA. Bētaks klarnetegads. Fotogrāfija 6.

Burvja ģimenes albūma. Fotogrāfija reprezentē Muzicēt minētajos kolektīvos tiek aicināti iedzīvotāji, kuri prot spēlēt kādu mūzikas instrumentu vai arī tiek organizēti instrumentu spēles apmācības kursi.

Savukārt ārpus kultūras iestādēm muzikanti turpina tautas muzicēšanas tradīciju muzicēšana kāzās, dzimšanas dienās u. Analizējot pētījuma lauka pētījumu materiālus, pirmie akordeoni lauku mazpilsētu muzikantu grupās sāka parādīties Secinājumi Fotogrāfija ir nozīmīgs objekts tradīciju izpētē, īpaši tautas muzicēšanas tradīcijas izpētē. Tā sniedz vizuālu un asociatīvu informāciju par konkrētu kultūrvidi un personībām. Ne vienmēr fotogrāfija ir skatāma, kā etnogrāfisku informāciju sniedzošs objekts, taču ja pētniekam ir zināšanas par fotogrāfijā reprezentējošo laika posmu, tad no fotogrāfijas ir iespējams nolasīt informāciju par tradīciju.

Tradīcijas izpētē tomēr galvenā ir tekstuālā informācija, kas tiek papildināta ar fotogrāfiju. Ikvienā ģimenes albumā ir fotogrāfijas ar muzikantiem. Lai pētītu tautas muzicēšanas tradīcijas attīstības, transformācijas vai atjaunošanās procesu tikai pēc iegūtajām fotogrāfijām, ir svarīgi ilgstoši lauka pētījumi, kas nodrošina pētnieka zināšanas.

Fotogrāfiju analīzē nozīmīgi ir vairāki faktori: 1 teksts fotogrāfijas aizmugurē ar vismaz norādītu gadu skaitli un vietu, tad pielietojot iepriekš iegūtās zināšanas, ir iespējams identificēt tautas muzicēšanas tradīcijas laika posmu, 2 ja fotogrāfijā redzami tikai muzikanti un mūzikas instrumenti, tad pētnieks var aptuveni noteikt tradīcijas laika posmu un instrumentārija sastāvu, 3 ja fotogrāfija ir portretfoto ar individuālo muzikantu un citu ziņu nav, tad var laika posmu identificēt pēc mūzikas instrumenta, ja ir pamatzināšanas par mūzikas instrumentu lietojumu konkrētā laika posmā un novadā pēc etniskā iedalījuma Latgale, Vidzeme, Zemgale vai arī pieņemt, ka portretfoto persona nav muzikants, bet instruments ir izmantots kā butaforija.

Līdzīgus secinājumus ir jāizdara, kad Atbilstoši tautas muzicēšanas tradīcijas specifikai, par kopienas atzītu muzikantu, jaunietis kļuva tikai apmēram gados, kad bija spēlējis deju vakarā Latgalē večerinkā kā maiņas muzikants, un, jaunā muzikanta spēles prasmes bija atzinīgi novērtējuši vecākās paaudzes kopienas muzikanti un deju vakara apmeklētāji.

Bērni līdz minētajam vecumam netika atzīti par muzikantiem un līdz ar to par tradīcijas nesējiem. Nepietiekošo pētīju rezultātā Latvijā ir visai grūti nošķirt etnogrāfisko no dokumentālās fotogrāfijas.

samaya mīlestība un hip hop svara zudums

Pieļauju, ka gan etnogrāfiskā, gan dokumentālā fotogrāfija var mijiedarboties, atbilstoši pētnieka zinātniskajai pieredzei un fotogrāfijā reprezentētajam laika posmam. Summary Every society has its own intangible culture or traditional culture heritage, one that is handed down to next generations as the preserved ancient and unchanged heritage or some tradition-based creative culture heritage.

The ways of transmitting the traditional culture heritage to next generations are diverse: first, a practical transmission of a tradition, second, preservation of a tradition by documentation, archiving and reintroducing the tradition into the society at an appropriate moment.

The year is believed to be the year when photography started its development in Latvia, with the wet plate technology photography is brought from Germany. Andrejs Saulitis is the first Latvian to open a photography workshop in Riga, while the province is unity pro 180 tauku deglis by Sulcs, opening his workshops in nearly all towns of the Baltic. The smaller provincial towns have their own workshops, with photographers travelling over the countryside and visiting the better-off people at invitation.

In s s the mostly portrait photographs are shot Figure 1as well as family photographs in photography salons. At that time the photographers use personal signature or stamp Figure 2 on the back of the photograph. Folk music-making tradition as part of manifestation of a society s culture can be studied by documenting the oral texts, the actual playing, and using some photographs as a source.

Folk music-making tradition is most frequently represented by wedding photographs, but also some individual photographs from family albums can provide the following data: 1 usage of musical instruments and the instrumentarium of the musical groups; 2 provides some indication of the musicians social prestige, as the musicians are always present on the photos and mostly placed in the centre of the photo.

The present study views scholarly theories and literature providing understanding of use of ethnographic photograph in research. As the theoretical basis of the study the following materials were used: the scholarly ideas of historian Ekaterina Tolmacheva, anthropologist Jonathan S.

Svara zudums āda ap kaklu, sociologist Pierre Bourdieu, art critic John 30 31 Berger, as well as the view of photography from two unity pro 180 tauku deglis aspects by the photographer and photographer and theoretician Stephen Shore, namely: 1 photograph as a physical object, printed material static and motionless, the visual qualities of which and the descriptive information according to the colours can be stated, 2 photograph as an image and illusion of the world, created in a person s head, while watching the photo and creating associations.

When researching a family photo album or an individual photo, the researcher first sees a physical object providing primary visual information: the dimensions of the photo, the specifics of the print, quality and finishing.

Based on the scholarly ideas, the opportunity for study of social life and in particular folk music-making traditions through photos, and an analysis of folk music-making tradition in the countryside cultural environment of Latvia in s s is given. There are used photos from the author s personal archive, acquired during the field study between and along with the information on those in this study.

During field research six photos acquired from family albums from different parts of Latvia were analysed, and namely: the Deksni family album Rēzekne,the album of Valerija Solzemniece Murmastiene,the album of Eriks Burvis Rūjiena, and that of Andris Meisters Idus, The photos used in the study represent music-making tradition, where in ss musician groups or bands of stringed musical instruments the main instruments being: violin, zither, mandolin in eastern Latvia Latgale also balalaikabass where greatly popular Figures 4 and 5.

At the same time around Valmiera the harmonicas the so-called Ieviņa were popular Figure 3being played both as solo instruments and in groups of musicians together with stringed instruments. Innovations in folk music-making tradition can be observed in roughly a decade, when the musical instruments used by the bands start featuring more modern instruments Figure 6like: accordion, clarinet, trumpet, etc. Photos are important object in study of the traditions, especially those of folk music-making traditions.

They provide visual and associative information on particular cultural environment and personalities. Not always a photo can be viewed as an object providing ethnographic information, but when the researcher has sufficient knowledge of the time period represented in the photograph, it is possible to read the information on tradition found in the photograph.

The research of the tradition is still based on the textual information, to which the photo is a supplement. Every family album contains photos featuring musicians.

MĀKSLA UN MŪZIKA KULTŪRAS DISKURSĀ

In order to study the process of folk music-making tradition s development, transformation or renewal exclusively by the acquired photographs, long-term field research is of great importance, providing information to the researcher. There are several factors important to the analysis of photos, namely: 1 text on the back of the photographic print, providing at least a year and location of the picture having been taken, allowing to use the researchers expertise in order for identification of the period of folk music-making tradition, 2 in case the photo only shows musicians and musical instruments, the researcher can approximately establish the period of the tradition and mark the instrumentarium, 3 in case the photo is a portrait with an individual musician and no additional data, the time period can be identified by the particular musical instrument, using the researchers expertise regarding usage of musical instruments in a particular period and region by the ethnographic division in to regions Latgale, Vidzeme, Zemgale ; it must be kept in mind that the person depicted may be no musician at all, with the instrument only being used as a prop.

Such conclusions can be derived from photographs of ss showing children with musical instruments.

kā sadedzināt taukus ar elpošanu

According to the specifics of folk music-making tradition a youngster could only become a recognised musician at an age of ca years, after having played in a dancing in Latgale a večerinka as a substituting musician and the skills of the younger musician had been found good by both the older musicians of the community and the dancers.

Children under that age simply were not recognised as musicians and thus also carriers of traditions.

Due to lack of sufficient research in Latvia it is difficult to separate ethnographic and documentary photography. The author of the study assumes that the ethnographic and documentary photography may interact, according to the researchers expertise and the period represented in the photo. Ashley la Grange Basic Critical Theory for Photographers. Oxford: Linacre House, Jordan Hill. Barthes, R. Photographic Message.

New York: Hill and Wang. Bourdieu, P. A Middle-Brow Art. Cambridge: Polity Press. Folkloras vākšanas vēsture fotogrāfijās sastād. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts. Latviešu konversācijas vārdnīca 5. Švābe, A. Būmanis, K. DišlērsfaksimilizdevumsRīga: Antēra. Lauka pētījumu materiāli. Dukaļskas personīgais arhīvs. Marion, J S.

Photography as Ethnographic Passport. Potjanko, O. Rīga: Kultūras menedžmenta centrs Lauska. Stakle, A. Notiks konference par dokumentālo fotogrāfiju.

Skatīts Shore, S. The Nature of Photographs. London: Phaidon Press. Skatīts tolmacheva. Recent tendencies show that the museum social status changes from a narrow range of interested unity pro 180 tauku deglis institutions to the public open both intellectually and physically accessible to various social groups meeting place.

Museums have intended their heritage at the stock to make available to the public thinking specifically about the people with special needs.

The study aims to identify ways to discover art treasures and make them available in museums for the people with visual impairment. Museum work experience and recently collected information inspire author to think about opportunities of graphic design and technologies in order to create an artwork album making the painting or graphic work image touchable or tactile thereby accessible for people with visual impairment. Keywords: accessibility of environment, graphic design, museums art treasures, tactile graphic, visual impairment.

Ievads Pēdējā laika tendences gan pasaulē, gan Latvijā muzeju pieejamības jomā liecina par to, ka muzeju sociālais statuss mainās no šaura loka interesentu kultūras iestādes uz sabiedrībai atvērtu gan intelektuāli, gan fiziski pieejamu dažādu sociālo grupu satikšanās vietu Fleming, Muzejs, kā demokrātiska institūcija mūsdienu situācijā, vēlas būt kopienu starpnieks un vienotājs, padarot pieejamas savos krājumos esošās kultūrvēsturiskās vērtības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, tādā veidā paplašinot savu apmeklētāju loku.

Muzeju jomas praktiķis un teorētiķis Deivids Flemings David FlemingLiverpūles Nacionālo muzeju direktors, savā apcerējumā par muzeju kā sociālu uzņēmumu raksta: Svarīgi ir, ka muzejs ir inteliģenti integrējies savā sociālajā vidē tā, ka tas spēj pilnā mērā īstenot savu lomu Flemings, 2. Bieži vien muzeja pieejamība tiek saprasta tikai kā iespēja cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti pārvarēt fiziskos šķēršļus, lai iekļūtu muzeja ēkā, pārvietotos pa muzeja telpām.

Mūsdienās ikviens jauns publiskās ēkas projekts tiek skatīts arī no šī viedokļa, iekļaujot jau projektēšanas stadijā nepieciešamo aprīkojumu un ievērojot noteiktās normas, tā nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visām sabiedrības grupām. Vides pieejamība šāds termins tiek lietots Latvijas Republikas tiesību aktos un nosaka, ka tā ir iespēja jebkuram cilvēkam neatkarīgi no vecuma un fiziskām spējām brīvi un patstāvīgi piekļūt un pārvietoties vidē atbilstoši būves vai telpas funkcijai Ministru kabineta noteikumi Nr.

Latvijas Būvniecības likums nosaka vides pieejamības principu, saskaņā ar ko būvniecības procesā tiek veidota vide, kurā ikviena persona var ērti pārvietoties un izmantot būvi atbilstoši tās lietošanas veidam Būvniecības likums, Likumā noteiktās normas un parametri pārsvarā tiek ievēroti jaunbūvēs un pēc iespējas ieviesti arī sen projektētās un vēsturiskās ēkās, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju publiskā pakalpojuma lietošanā ikvienam sabiedrības loceklim. Taču problēma izgaismojas brīdī, kad cilvēks ar īpašām vajadzībām ir pārvarējis, šajā gadījumā, muzeja slieksni.

Ja cilvēks, kam ir kustību traucējumi, diezgan ērti var DOI: 33 34 pārvietoties mūsdienīgā muzejā, lietot liftu un citas pielāgotas iekārtas, apmeklēt izstādes un ekspozīcijas, piedalīties pasākumos un nodarbībās, tad cilvēks, kam ir redzes traucējumi, ne vienmēr spēs pats bez pavadoņa vai īpaša paskaidrojuma pārvietoties, orientēties telpā, lietot muzeja piedāvātos produktus. Muzeju likums Latvijā nosaka muzeju pienākumu nodrošināt krājuma pieejamību apmeklētājiem un unity pro 180 tauku deglis Muzeju likums, Smalkāk neizvērsts, šis pienākums paredz vienlīdzīgas iespējas katram cilvēkam, kurš ver muzeja durvis ar vēlēšanos ieraudzīt, izzināt vai iesaistīties.

Šeit autore saskata problēmu arī pašu muzeju un mākslas galeriju darbinieku apmācībā, kas būtu balstīta uz elementārām iemaņām, kā pavadīt un palīdzēt orientēties vājredzīgam vai neredzīgam cilvēkam ekspozīcijās, iedrošināt iesaistīties piedāvātajās aktivitātēs.

Liepājas Neredzīgo biedrība sadarbībā ar LR Labklājības ministriju, un, pateicoties Eiropas Savienības finansējumam, ir izstrādājusi Vides pieejamības vadlīnijas personām ar funkcionāliem traucējumiem, kas visaptveroši parāda, kādai vajadzētu būt drošai videi, lai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām būtu vieglāk un ērtāk orientēties apkārtējā vidē Liepājas Neredzīgo biedrība, Lai saprastu tādas vai citas sabiedrības grupas vajadzības tieši muzeju piedāvājuma sfērā ir nepieciešams veikt izpēti, konsultēties, uzturēt kontaktus ar kopienu pārstāvjiem, veikt testēšanu, visbeidzot, ieviest jaunus pakalpojumus, kas orientēti tieši uz paredzēto mērķauditoriju.

Šāds pētījums prasa starpdisciplināru pieeju tēmai, ietverot sevī pedagoģijas, psiholoģijas, sociālo zinātņu, muzeoloģijas un mākslas vēstures jomas. Pētījumā ir jāapskata arī speciālo zinātņu apakšnozares kā tiflopsiholoģija un tiflopedagoģija, lai pilnvērtīgi varētu iepazīt vājredzīgu un neredzīgu cilvēku apkārtējās vides un pasaules uztveres īpatnības. Universāla pieeja visiem cilvēkiem ar redzes problēmām nebūtu pareiza, jo katrs gadījums ir atšķirīgs un prasa individuālu pieeju.

Ar ciešāku sadarbību starp kopienu un muzeju varētu panākt labāku cilvēku ar redzes invaliditāti iekļaušanos muzeja apmeklētāju lokā. Lielākā daļa no pasaules sabiedrības, protams, ir redzīgi cilvēki, taču turpat blakus dzīvo, elpo, strādā vājredzīgi vai neredzīgi sabiedrības locekļi. Pēc statistikas datiem, aptuveni miljoni cilvēku uz pasaules ir ar redzes pataloģijām, apmēram 40 miljoni no tiem ir pilnīgi neredzīgi.

Slimību kontroles un profilakses centrs publiskojis datus par pirmreizēji iegūtu invaliditāti Latvijā gadā, kur atrodami arī skaitļi par acu un to palīgorgānu slimību izraisīto invaliditāti pieaugušo un bērnu vidū. Saskaņā ar šiem datiem pieaugušie pagājušajā gadā ir kļuvuši par redzes invalīdiem, no viņiem ir sievietes, bet, skatoties no vecuma posmu viedokļa, lielākā daļa ir cilvēki pēc 60 gadiem gadā par redzes invalīdiem atzīti 26 bērni un lielākā daļa no viņiem, 20 bērni, ir vecumā no dzimšanas līdz 6 gadiem Veselības aprūpes statistika, Redzīgais visbiežāk nav pievērsis uzmanību tām problēmām, ar ko sastopas redzes invalīds savā ikdienā, lai pārvietotos uz ielas, apgūtu zinības skolā vai iegūtu informāciju.

sadedzināt taukus ziemā

Kopējā pasaules tendence uz iekļaujošu sabiedrību un tās dažādības respektēšanu iedrošina arī cilvēkus ar redzes traucējumiem būt sabiedriskiem, neslēpties noslēgtā vidē, apgūt jaunu pieredzi un prasmes. Šis pieprasījums pēc informācijas un zināšanām nosaka to, ka redzīgajiem ir jābūt pretimnākošiem un gataviem sniegt pieeju vērtībām, kas citkārt ir bijušas nepieejamas vai lietojamas tikai un vienīgi redzīgajiem.

Pētījuma mērķis ir apzināt iespējas, kā atklāt un padarīt pieejamas mākslas vērtības, kas atrodas muzeju krājumos, cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Darba pieredze muzejā un pēdējā laikā savāktā informācija, autori rosina domāt par grafiskā dizaina un tehnoloģiju iespēju izmantošanu reproducētu mākslas darbu albuma izveidē, padarot gleznas vai grafikas darba attēlu aptaustāmu jeb taktilu, tādejādi pieejamu cilvēkam ar redzes traucējumiem.

Aptaustāma attēla radīšana ir tikai pirmais solis, kas jāsper mākslas darba pasniegumā vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem. Tālāk seko šī attēla apraksta izveide ar iespēju to izlasīt gan Braila rakstā, gan noklausīties audiofailā. Tikai šāda, kompleksa jeb multimodāla, pieeja mākslas darba pasniegšanā būs pilnvērtīga un bagātinās uztveres iespējas mērķauditorijai.

Bez šaubām, neviens pat vislielākais pasaules muzejs fiziski nevar izlikt publiskai apskatei visus mākslas darbus, kas ir tā krājumā, tāpēc tiek izdoti gan kolekciju katalogi, gan mākslas reprodukciju albumi, gan arī veidotas virtuālās ekspozīcijas internetvidē. Šādas muzeju aktivitātes ir interesantas un nepieciešamas ikvienam sabiedrības loceklim, kas ciena unity pro 180 tauku deglis vērtības, vēlas papildināt savas zināšanas.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj skatīt izcilus gleznu reprodukciju albumus, kas drukāti uz labākās kvalitātes papīra un dod vispatiesāko priekšstatu par oriģinālu. Mājās uz dīvāna ikviens interesents var aplūkot tūkstošiem kilometru tāla pasaules prestižākā muzeja slavenāko autoru mākslas darbus virtuālā galerijā. Protams, tas nevar aizstāt iespaidu, ko mākslas baudītājs saņem muzeja izstāžu zālē, apskatot gleznas vai skulptūras oriģinālu. Izstāžu kuratori ir izdomas bagāti, tie ieinteresē apmeklētāju doties uz muzeju un uzzināt izstādes vai ekspozīcijas koncepciju, izlasīt anotāciju un baudīt radīto atmosfēru.

Vairumam cilvēku ar nopietniem redzes traucējumiem ir liegta mākslas vērtību iepazīšana muzeju ekspozīcijās un izstāžu zālēs, jo savas specifikas dēļ māksla lielākoties ir vizuāla parādība vai lielums. Īpaši tas jāteic par glezniecību, kur tikai visi parametri un izteiksmes līdzekļi kopumā formāts, kompozīcija, kolorīts, faktūra vai kreatīns pārtrauc tauku zudumu. Apmeklētājiem ar vājredzību vismaz nedaudz ir pieejams jau esošais muzeju piedāvājums, aplūkojot mākslas darbu reprodukcijas izstāžu katalogos, kas dod priekšstatu par, piemēram, gleznu kopumā mazākā izmērā, tādā veidā palīdzot uztvert un ieraudzīt detaļas oriģinālā.

Te jāpiemin vājredzības dažādās izpausmes, tāpēc šāds mākslas darba uztveres veids derēs tikai daļai cilvēku ar redzes problēmām. Unity pro 180 tauku deglis ekspozīcijās nereti ir arī priekšmeti vai objekti, kam jau pēc sākotnējās ieceres ir ļauts pieskarties.

Tas varētu attiekties arī uz tēlniecības darbiem apaļskulptūrām, bareljefiem, ciļņiem vai instalācijām ar noteikumu, ka pieskārieni neietekmē priekšmeta materiālu un ka tie ir droši un stabili novietoti telpā, nepakļaujot kļūmīgai situācijai to aplūkotājus. Nereti šādai taktilai uztverei muzeju ekspozīcijās ir novietoti vēsturiski artefakti vai to atdarinājumi, lielu objektu modeļi vai maketi, kas ļauj arī pilnīgi neredzīgam cilvēkam iekļauties apmeklētāju vidū skat.

Strazdumuižas internātvidusskolas attīstības centra vājredzīgiem un neredzīgiem bērniem audzēkņi aplūko izstādes eksponātus Landra, Foto: A. Latgales kultūrvēstures muzeja keramikas ekspozīcijā taktilai uztverei ir atvēlēta vieta nosacītā podnieka mājas pagalmā, lai iepazītu tautas mākslas tradicionālās Latgales keramikas trauku formas, izjustu glazējuma klātbūtni vai neglazēta trauka raupjumu. Podnieka ratos ievietotie trauki tika speciāli izgatavoti tieši šim mērķim, lai ekspozīciju padarītu pieejamu pēc iespējas plašākam skatītāju lokam, lai tās uztverē tiktu iesaistītas visas cilvēka maņas, tai skaitā tauste skat.

Interaktīvā krājuma eksponāti taktilai uztverei Latgales keramikas ekspozīcijā Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums.

Lai radītu izstādi, ko varētu aplūkot cilvēki ar redzes traucējumiem ir nepieciešami vairāki nosacījumi un aprīkojums, multimodāla pieeja mākslas darba eksponēšanai. Tikai pavisam nesen muzeji pasaulē ir sākuši padziļināti pievērsties šai problēmai, pateicoties pašu vājredzīgo un neredzīgo cilvēku aktivitātei, viņu labvēļu un palīgu iniciatīvām.

Piemēram, balstoties uz inovatīvām tehnoloģijām, Spānijas Nacionālais mākslas muzejs Madridē Prado muzejs Museo del Pradorealizējis savu pirmo iniciatīvu, kas vērsta uz muzeja pieejamību vājredzīgiem un neredzīgiem apmeklētājiem, izveidojot izstādi Pieskaries Prado Touching the Prado. Šī projekta rezultātā 6 dažādu žanru glezniecības meistardarbu paraugi ir padarīti aptaustāmi jeb taktili, pieejams audio apraksts 53 mākslas darbiem no muzeja krājuma kolekcijas.

Displejam ar reljefo attēlu pievienots apraksts Braila rakstā, audiogids un gaismu necaurlaidīgas brilles, kas domātas redzīgiem apmeklētājiem. Izstāde tika piedāvāta apmeklētājiem gandrīz gada garumā no gada Pēc projekta rezultāta spriežot, šādas izstādes izveidošana prasījusi no Prado muzeja darbiniekiem gan ievērojamu finansiālu, gan intelektuālu ieguldījumu, multimodālu pieeju mākslas darba pasniegšanai un tā satura aiznešanai līdz mērķauditorijai. Lai vēstījums nonāktu pie īpašā apmeklētāja, arī pašam mākslas darbu baudītājam ir jābūt sagatavotam, jābūt ne tikai fiziskām iemaņām, kas palīdz aptaustīt piedāvāto attēlu, bet arī prasmei lasīt Braila rakstu un klausīties audioierakstus, vēl sapratnei par to, kā mākslas darbi tiek aprakstīti, jābūt vismaz ievada zināšanām mākslas jomā, kā skatīties un lasīt mākslas darbu skat.

Taktili mākslas darbu attēli Prado muzejā Vācu mākslas un vēstures muzejs Trīrē gadā piedāvāja aptaustāmu izstādi neredzīgiem apmeklētājiem. Izstādē tika izmantoti audioieraksti un īpaši cimdi, lai eksponātiem varētu pieskarties, tos nesabojājot.

Izstāde varēja tapt pateicoties muzeja un vietējās neredzīgo un vājredzīgo biedrības sadarbībai, kur biedrības pārstāvji bija klāt no pašiem izstādes idejas pirmsākumiem, dodot padomus un testējot ekspozīciju. Daudz kas jau ticis darīts, lai padarītu muzejus interesantākus neredzīgiem cilvēkiem, taču tas nekad nav darīts šādā veidā», bija 36 37 izteicies Karls Kolhāss Karl KohlhaasTrīres Neredzīgo un vājredzīgo biedrības pārstāvis skat. Trīres neredzīgo un vājredzīgo biedrības pārstāvis muzeja izstādē.

Foto: dpa. Trīres muzejā tika izveidots Romas impērijas laika pilsētas vārtu jeb Porta Nigra trīsdimensionāls modelis, kā arī vairāku gleznu aptaustāmas kopijas. Mēs padarām eksponātus aptaustāmus, tāds ir projekta vadītāja Kristofa Ledviga Christoph Ledwig no Trīres Universitātes Starpmediju dizaina nodaļas pasniedzēja secinājums. Strādājot vienu semestri pie projekta, studenti no Strapmediju dizaina nodaļas neredzīgajiem apmeklētājiem izveidoja arī muzeja zāles maketu, ko iepriekš aptaustot un iepazīstot eksponātu izvietojumu telpā, apmeklētājs sev nodrošināja vieglāku un drošāku pārvietošanos bez citu palīdzības skat.

Vācu mākslas un vēstures muzeja Trīrē izstāžu zāle un 3D modelis neredzīgiem apmeklētājiem. Pašlaik Latvijā tādas izstādes, kas piedāvātu glezniecības mākslas unity pro 180 tauku deglis no muzeju krājumiem taktilā izpildījumā, vēl nav bijušās, taču ir atsevišķi mākslinieki, kas piedāvā savu oriģinālo darbu izstādes, tieši domājot par cilvēkiem ar redzes zudumiem. Tādu izstādi ar nosaukumu Plaisa gadā Liepājas muzejā sarīkoja māksliniece Agnese Matisone.

Savus kolāžas tehnikā izpildītos darbus autore bija izkārtojusi ne tikai pie sienām, bet arī horizontāli uz galdiem, papildinot ar uzrakstu Aiztikt drīkst, nebaidīties! Izstādes apmeklētāji tika aicināti pieskarties katram no izliktajiem mākslas darbiem, nebaidoties tos sabojāt.

Uzraksts Agneses Matisones darbu izstādē un aptaustāma glezna.

dabas balts nieru pupu

Kompozīcijas pamatā ir Bībelē pasmelti lūgšanu teksti, kas atkārtojas pa apli, Braila rakstu iezīmējot pērlīšu veidā. Arī šiem mākslas darbiem drīkst pieskarties un mēģināt izlasīt kādu no kristiešu lūgšanu tekstiem skat. Gundegas Strautmanes Braila mežģīnes izstādē. Foto: Michael JN Bowles attēls. Grafiskā dizaina iespējas un tehnoloģijas taktilu attēlu izgatavošanā Aptaustāmu attēlu izgatavošana pastāv jau vairākus gadu desmitus, taču tikai ar jaunāko tehnoloģiju attīstību tā ieguvusi lielāku izplatību un pielietojumu.

Taktilā grafika jeb tiflografika grieķu valodā typhlos neredzīgs padara pieejamu vizuālo informāciju kartes, mākslas darbus, diagrammas. Taktilajai grafikai ir informācijas, komunikācijas un estētiskā funkcija.

Tie, ar mūsdienu tehnoloģiju palīdzību, ir radīti reljefu attēli, kuros izmantoti grafiskie paņēmieni līnija, faktūra, laukumu aizpildījums ar punktiem un to kombinācijām Landra, Tiflografika nav vienīgais veids, kā pārnest mākslas darbu aptaustāmā attēlā.