Beigās viņš izrādījās slikts darījumos, tomēr sākumā noderēja human daudzējādi. Tomēr viņa austrumnieciskā smalkjūtība un laipnā dabiskā izturēšanās dara viņu par lielisku biedru pārgājienā. Viņš Kāfiristānu bija apmeklējis vairākas reizes un labi zināja Bašgalas ielejas dialektu. Pie Kamu ciema, kur taisījām nākošo apmetni, ārā mūs satikt pulcējās ļaudis; tiešām uzņemšanu šajā vietā varētu saukt gandrīz par dedzīgu. Nav nekādu nocietinājumu, izņemot gleznainu torni, kas atrodas tieši pie ciema augstākajām mājām. Pēc tam parādījās jauns vīrietis, viņas dēls, tas bija tērpies vienkārši kazādā ar vilnu uz āru, ko vidū saturēja ādas strēmeles josta, kas turēja arī dunci.

Tas ir tūlītēja nokauts tauku degļu nekustamo atsauksmes ne bez stingriem pasākumiem; bet arī ne bez valstsvīra savaldības, kas pārsteidz viņa nežēlīgās gribas un briesmīgo valdīšanas paņēmienu pazinējus. Musulmāņu misionāru priesteru slaktiņi afgāņu acīs ir snieguši pietiekamu attaisnojumu pretīgajai nežēlībai, kādu Abdurs Rahmans šajā zemē piekopj, kas esot vien dažas barbaru sodīšanas, kuru ietekme un vispārējais iespaids esot pret vardarbīgajiem un laupītājiem vairāk iebiedējoša nekā nebeidzamas pakāršanas un ieslodzīšanas, kas raksturo angļu pārvaldi Indijā.

Bet neviens kāfirs nav spīdzināts. Sievietēm un bērniem ļauts aiziet. Vīrieši, lai gan ar varu piespiesti pāriet islāmā, tomēr nešķiet raizējamies par kaislīgu fanātiķu dusmām.

Pakļāvīgie jaunekļi ir muhamedāņu skolotāju un galvaspilsētas ietekmē ir padarīti par dedzīgiem Arābijas Pravieša sekotājiem. Mazāk kā paaudzes laikā kāfiri radīs tūlītēja nokauts tauku degļu nekustamo atsauksmes fanātiķu; jaunpievērsto kvēle ir bezgalīga.

Sieva plika izpleta kājas uz tīmekļa kameru

Kad eiropietis Kāfiristānā nonāks nākošreiz, mainījies būs daudz kas. Šis sējums, kas salikts no bagātīgām dienasgrāmatām, ir aizgājuša laika pieraksts. Maz jāšaubās, ka lai kāda būs šīs zemes nākotne, tā paliks pie savas izmainītās ticības, tās brīnumainās reliģijas, kas tik ļoti pievelk austrumniekus, īpaši tos, kuri nav ļoti civilizēti. Hindukūša kāfiri vairs nav kāfiri jeb nemusulmāņi, bet ir šeihi Sheikh. Islāms saviem piesaistītajiem dod lielu cieņu. Senajiem pagānu dieviem ir šī zeme jāpamet, izņemot tos, kuri ar laiku mainīsies.

Dizani tagad ir Kundze Fatima. Laumas un ļaunie gari vārgs mežos un upēs. Kad labība būs nabadzīga un sniegi plāni, slepus tiks ziedoti senie pagānu ziedojumi pārdabiskiem spēkiem. Bet Gīšs, kara dievs, ir miris. Tas bija viņš, kurš turēja pagānu zemi brīvu tik daudzas paaudzes. Viņa asinīm krāsotās svētnīcas ir nojauktas; visu fantastisko dievu tempļus nomaina pareizticīgo sunnītu mošejas.

Vīna spiedes stāvēs tukšas.

Pilns Kategoriju Saraksts A-Z.

Tiks piekopta bardzība. Vecajo savvaļīgie atklātie žesti tiks iegrožoti par disciplinētām un piedienīgām kustībām. Paštaisnumu un garīgu lepnumu aizstās krāšņas ceremonijas un omulīga iecietība. Cilvēks nopūtīsies par pārmaiņām un tad brīnīsies, ka nopūsties bija pareizi. Kustas rakstošs pirksts un rakstot Kustas; nedz visa tava godbijība nedz atjauta Vairs nedzēsīs ne pusi no rindas, Nedz visas tavas asaras. Iepriekšējais gads bija mani redzējis tajā pašā vietā tajā pašā darbā.

KĀ NOTIEVĒT? 11 ieteikumi ar kuriem es zaudēju 17kg - Kristine

Tajās dienās Čitrālu pazina ļoti maz, un eiropiešus, kas tur bijuši, varēja uzskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Šie ļaudis un zeme bija vienlīdz interesanti — ļaudis ar viņu krāšņo bezrūpību, un zeme ar tās vareno ainavu, un abi ar svaigumu un neredzētību.

coursera-ddp-shiny/lv_gibulupagasts.lv at master · spujadas/coursera-ddp-shiny · GitHub

Bet manu ziņkāri un interesi raisīja ne vien paši čitrāļi, jo Mehtara galvaspilsētā pirmajā apmeklējumā biju jau redzējis dažus kāfirus jeb nemusulmāņus jeb pagānus no Hindukūša kalniem un biju dzirdējis daudz nostāstu par viņu dīvaino uzvedību un paražām. Manu ziņkāri Kāfiristānas ļaudis modināja Novājēšanu veselības saimniecība šajā sakarā lūdzis Indijas valdību ļaut man mēģināt nokļūt kāfiru zemē, un atļauju īsti saņēmu otrreizējā ceļā uz Čitrālu.

Jāpiezīmē, ka vienīgie eiropieši, kas mēģinājuši nokļūt Kāfiristānā, bija ģenerālis tad pulkvedis Lokharts Lockhart būdams Hindukūša kalnu pāreju pārbaudes misijas komandieris Viņš bija ticis līdz Bašgalas ielejas augšgalam, un tur pabijis dažas dienas; bet nenovīdības uzliesmojumi starp kāfiru vadoņiem spieduši viņam to zemi pamest un atgriezties Čitrālā.

Tiklīdz atļauja mēģināt nokļūt Kāfiristānā un pētīt tās tautu bija man dota, mana rīcība bija izlemta, un brīdī, kad sasniedzu Čitrālu, prātā plāna sīkumi sakārtojās paši no sevis. Lokharta pieredzējumi un viņa daļējā neveiksme bija mani pārliecinājusi, ka visvairāk manu pasākumu apdraud kāfiru vadoņu savstarpējās neiecietības uzliesmojumi.

Šķita labi nesekot Lokharta pēdās un nemēģināt apmeklēt Bašgalas ielejas augšdaļu, bet veikt jaunu maršrutu un paskatīties, vai mani kā apmeklētāju varbūt uzņems slavenā kāmu cilts.

Pilns Kategoriju Saraksts A-Z. Mežonīgs krūts pusaudžu sekss.

Mēģināt nonākt kāmu zemē bija īpaši pamudinājumi. Gadījās, ka tajā laikā kāmi bija vislabākajās attiecībās ar Čitrālas Mehtaru un atzina tā virsvaru, kas, varbūt ar nominālu paklausību no viņu puses, tomēr bija maniem plāniem ļoti viegli sasniedzama.

tūlītēja nokauts tauku degļu nekustamo atsauksmes

Čitrālas Mehtars no savas puses vēlējās parādīt savas varas plašumu pār kāfiriem un, man lūdzot palīdzību, garantēja man, ka viņa aizbildnībā manā dažu dienu ceļā uz Kāmdešu grūtību nebūs. Mans plāns bija doties uz Kāmdešu īsā apmeklējumā, iemantot ļaužu uzticību un pierunāt vienu vai vairākus vecākos pavadīt mani uz Indiju, kur, tā kā bijām mācījušies saprasties urdu vai bašgalu valodā, būtu brīvs laiks iegūt īpašākas ziņas ar kurām nodrošināties ilgākam apmeklējumam Kāfiristānā.

Sagadījās, ka tajā laikā Čitrālā bija daži kāmu vadoņi, un viņi tūliņ piekrita uzņemt mani galvenajā ciemā un nogādāt mani atpakaļ Čitrālā. Viens no viņiem, ļoti bagāts un ietekmīgs vīrs, mēģināja izvirzīt noteikumus, lai gan attiecībā uz viņa tūlītēja nokauts tauku degļu nekustamo atsauksmes un uzvedību varēja vēlēties daudz; tomēr visus tālākos iebildumus apsteidza mana tūlītējā aizjāšana uz kāfiru robežu, atstājot manus kāfiru draugus sekot un man pievienoties tur, jo viņi nav jātnieki un vienmēr ceļo kājām.

Mana bagāža bija viegla, bet drīz bija redzams, ka tā jāsamazina vēl vairāk. Beigās tā sastāvēja no guļammaisa, zāļu kastītes un dažiem virtuves piederumiem.

Trešajā dienā pēc aiziešanas no Čitrālas es un mani kāfiru draugi bijām Utzūn ciemā, kalāšu kāfiru kopienā, kas, kā tiks skaidrots tālāk, nav īsti neatkarīgi Hindukūša kāfiri, bet Čitrālas Mehtaram pakļauta tēlus godājoša cilts un dzīvo viņa robežās. Utzūn ciemā ir trīsdesmit vai četrdesmit mitekļi, kas uztupušies pēdas augsta konusveida kalna galā lauku vidū, kas guļ kalnu nogāzēs.

Cieminieki bija ļoti draudzīgi un izturējās pret mani pārsteidzošā neatkarības gaisotnē, jo man tūlītēja nokauts tauku degļu nekustamo atsauksmes pieredze bija bijusi, ka viņi lielākoties ir verdziska un pagrimusi rāse. Tomēr viņi man vēstīja, ka utzūni no citiem kalāšiem atšķiras ar spēcīgu Bašgalas ielejas asiņu piejaukumu savās vēnās un tāpēc ir tuvu radnieciski īstajiem kāfiriem. Šos ļaudis pazīst kā nepakļāvīgus un pakļāvušos Mehtara rīkojumiem tikai ar saviem noteikumiem, paturot sev pašu lemšanas tiesības; viņi atteicās būt nastu nesēji vispār.

Vecākais, Azā, saņēma mani ar lielu sirsnību. Mēs kopā uzkāpām stāvajā grūtajā kalnā un apskatījām ciemu, apmeklējām vietu, kur pajumtē novietoti tēli, un beigās nokāpām atkal manā nometnē zem zirgkastaņas koka. Mani šis draugs viesmīlīgi uzaicināja dzīvot pie viņa mājās un būt viņa viesim; bet nebūdams norūdīts pret kāfiru netīrību es laipno piedāvājumu pieklājīgi atraidīju un izklāju guļammaisu zem koka. Viņš par iedzimtību runāja ar apzinātu lepnumu un līksmi vēstīja, ka ciemam ir Gīša, dižā kara dieva, svētnīca, ko būvējis viņa tēvs, nešaubīgi Bašgalas sievas un viņas radu mudināts.

Beigās mēs nonācām līdz vairāk kā mājienam, ka viņa ietekme visā Kāfiristānā ir īpaši augsta, un ka ar viņa palīdzību man nebūs grūtību iet un darīt, kas man patiks. Tā kā ikkatrs kāfirs, kas ar mani runāja, bija tāpat uzticējis tādas pašas lietas un tādas pašas garantijas, nešaubīgi ar līdzīgu mērķi slepus noslaukt svešajai govij pirmo slaukumu, Azā teikto uztvēru visai rezervēti, lai gan šķita, ka apsveikšanas iemesls ļoti daudziem bija vēlme man palīdzēt par samaksu.

Bet daži čitrāļi un citi draugi, kas labi pazina kāfirus, bija nopietni brīdinājuši par kaitējumu, kādā var iedzīvoties, ja dāvanas nedod piesardzīgi, taisnīgi un atklāti.

Šis padoms bija ne vien labs, tas bija nepārvērtējams; gan tad, gan vēlāk tā vērā neņemšana tika sodīta. Kad Azā bija atnesis man pārtiku un veicis manai ērtībai iespējamos izkārtojumus, viņš devās mājās paņemot līdz manus kāfiru draugus, bet līdz tam viens no viņiem, Torag Meraks, bija pamēģinājis mani pārbaudīt.

Viņš bija ļoti bagāts un svarīgs vīrs kāmu ciltī, varbūt visbagātākais visā Kāfiristānā. Jaunībā bijis slavens karotājs un kā īpašu atšķirības zīmi viņš nesa spieķi, kam piesiets misiņa zvaniņš; tā cilvēki vienmēr zināja, ka viņš ir tuvumā.

The Kāfirs

Nekad neaizmirsīšu viņa izskatu tajā pašā vakarā. Tagad viņš to ņēma nopietni un staigāja šurpu turpu, pēdējiem saules stariem palaikam apspīdot viņa spožo tērpu, brīžiem liekot iespīdēties vairogam.

Viņam bija stipri semītiski vaibsti, un viņa garās žurkastēs savēlušās cirtas krita pār viņa krāšņajiem pleciem, viņam šad tad uzmetot lepnu skatu, lai redzētu vai svešinieks viņa grandiozumu novērtē. Viņš bija apburoši smieklīgs un mani pamatīgi iespaidoja, īpaši ar to, ka šis gleznainais neiedomājamais cilvēks bija tūlītēja nokauts tauku degļu nekustamo atsauksmes ar to, ka ar savu roku nokāvis vairāk kā simts cilvēku, daudzi no kuriem, ak vai, bijuši sievietes un bērni.

Nogalēto skaits varētu būt pārspīlēts un ne pārāk liels, kamēr par sievietēm un bērniem šaubu nav nekādu. Beidzot viņš, noguris no sava krāšņuma izrādīšanas, ar manu pathanu cilts kalpu sūtīja strupu ziņu, ka ja es viņu neapgādāšu ar trīsdesmit šautenēm un lielu rūpiju daudzumu, tad man labāk būtu tūlīt atgriezties Čitrālā.

Atbildē es Torag Merakam norādīju, ka šautenes uz karstām pēdām nav radāmas, un ka viņam pašam būtu jāsaprot, ka man ir vien sporta šautene, un ka man nav vairāk rūpiju kā nepieciešams ceļa izdevumiem. Viņš nedaudz paplosījās un padusmojās, bet nesaņēma nekādu savu ciltsbrāļu kāfiru atbalstu, kuri grupas vecākā, Dān Malika, priekš kāfira laipna un lēnprātīga vīra, ietekmē mani pietiekami atbalstīja; tā ka drūmacainais Torag Meraks aizgāja no ciema visā īgnajā cienīgumā.

Nakti pavadīju neērtībā, jo gāza lietus, un mans guļammaiss bija visai nepatīkams.

Latvija, tauta, valsts, vēsture, patriotisms, taisnība, neatkarība

Nākošā rītā, Problēma bija aiznest manu vieglo bagāžu. Ar mani bija divi Mehtara ierēdņi, bet viņiem Utzūnas ciemā acīmredzami nebija varas. Pagāja ievērojams laiks, un diena vilkās gari.

tūlītēja nokauts tauku degļu nekustamo atsauksmes

Cerīgi izskatījās, kad Dān Maliks un vēl kāds vecs kāfirs ieteica man zīmīgi doties projām, un viņi manas atstātās lietas pieskatīs.

Sākumā šis padoms man diez kā nepatika, jo šaubījos vai savas atstātās lietas vairs redzēšu, bet šie kāfiri ar zīmēm rādīja man, ka grib mani priekšā, lai viņi var nedaudz uzspiest Utzūnu ļaudīm, kas smaidot un acīmredzami uzjautrināti sēdēja ap mums. Tomēr sniegtā skaidrojuma doma bija pavisam apmierinoša, jo kad tika parādīts pļaukas pa vīra vaigu žests, trīs vai četri Utzūnas vīri uzreiz paķēra manu bagāžu, pacēla plecos un sāka dancot, rādot cik mazs pēc viņu domām ir tās svars.

Nākošā acumirklī viņi visi nolika nastas zemē un paziņoja, ka nešanai ir par smagām; bet uz vēl vienu Dān Malika mājienu es devos uz priekšu. Viņa argumenti bija bijuši pārliecinoši, un todien mums ar bagāžu vairs nepatikšanu nebija, vīri vieglās nastas nesa viegli un mundri. Četras jūdzes gājām gar tobrīd sīka kalnu strauta gultni, kas bija veiksme, jo nācās pastāvīgi pāriet no viena krasta uz otru.

Plika Nobriedusi Bijusī Sieva - Pilns Kategoriju Saraksts A-Z.

Man bija nācies ūdens pudeli atstāt Utzūnā, un laiks bija ārkārtīgi karsts. Tad visi kopā sākām kāpt pa stāvu taku caur priedēm augšā uz Patkunas kalnu pāreju, bet visai drīz bijām sadalījušies divās daļās; viena Torag Meraka vadībā sastāvēja no apmēram duča kāfiru; otra ar Dān Maliku un mani devās uz priekšu vien tik ātri, cik spējām.

Bija aizvainojoši redzēt, ka vecais vīrs pēc pirmā uzrāviena mani viegli pārspēja izturībā, un es īstenībā biju sliktākais kalnā kāpējs grupā. Tiklīdz sasniedzām augšu, Torag Meraks skaļi ņēmās klaigāt, piezīmējot, ka kalnos ir labākais vīrs ciltī.

Tas nebija tiesa, tomēr neviens dižvīra lielīgo plātīšanos negribēja apstrīdēt. Tālāk mums bija garš kāpiens lejup caur jauku priežu mežu pa ārkārtīgi akmeņainu un vietām grūtu taku, galu galā nonākot klajumā, kur lauku vidū stāvēja mājiņa.

Tā kā cilvēku tur nebija, mēs mēs visi sēdējām netālu nogaidot, lai nebūtu nesaprašanās, ja īpašnieki varbūt atgriežas un atrod mūs savā mājā.

tūlītēja nokauts tauku degļu nekustamo atsauksmes

Pēc tam parādījās jauns vīrietis, viņas dēls, tas bija tērpies vienkārši kazādā ar vilnu uz āru, ko vidū saturēja ādas strēmeles josta, kas turēja arī dunci. Biju noguris un nekādi nepriecājos, ka vēl nebijām sasnieguši vietu nakts apmetnei. Tomēr visi kāfiri kopā devās tālāk, un es sekoju aiz sava pathanu kalpa. Nepagāja daudz mēnešu, kad man Kāmdešā nācās redzēt šā jaukā draudzīgā jaunekļa briesmīgo nocirsto galvu.

Ja sākumā tā sieva par mani nelikās zinis, viņa šo nevērību atlīdzināja, kad bija ciematiņa, kurā apstājāmies uz nakti, sieviešu pastiprināta un atbalstīta.

tūlītēja nokauts tauku degļu nekustamo atsauksmes

Kad bija nokauta aita manam godam, un man par mājvietu dota tāda kā pieliekamā telpa, tad sievietes, puikas un bērni stundām aplenca manas durvis, un pat spieda degunus mēģinot palūrēt pa spraugām, kad durvis bija aizvērtas.

Mēs ilgi ļāvāmies mūsu kopējai ziņkārei; lieliska aina bija, kad vīrs, kurš visos ziedojumos darbojās kā īslaicīgi garu iedvesmotais apsēstaisun par kuru turpmāk tiks daudz stāstīts, uzkāpa pie manis un piesardzīgi grozīja mana mēteļa piedurknes atloku, uzsvērti brīnoties un liekot mums cerēt arī uz manas ne visai baltās plaukstas locītavas apbrīnošanu. Nākošā rītā briesmīgais vecis, Torag Meraks, atnāca un teica man, ka viņš ir izkārtojis visu, lai manu bagāžu no šā ciema Gourdesh aiznes uz Kāmdešu.

Viņš piezīmēja, ka šajā zemē ir pierasts maksāt uz priekšu. Tad viņš rēķināja visus posmus un cenas, kas jāmaksā uz priekšu.

Tas ir noticis ne bez stingriem pasākumiem; bet arī ne bez valstsvīra savaldības, kas pārsteidz viņa nežēlīgās gribas un briesmīgo valdīšanas paņēmienu pazinējus. Musulmāņu misionāru priesteru slaktiņi afgāņu acīs ir snieguši pietiekamu attaisnojumu pretīgajai nežēlībai, kādu Abdurs Rahmans šajā zemē piekopj, kas esot vien dažas barbaru sodīšanas, kuru ietekme un vispārējais iespaids esot pret vardarbīgajiem un laupītājiem vairāk iebiedējoša nekā nebeidzamas pakāršanas un ieslodzīšanas, kas raksturo angļu pārvaldi Indijā. Bet neviens kāfirs nav spīdzināts. Sievietēm un bērniem ļauts aiziet. Vīrieši, lai gan ar varu piespiesti pāriet islāmā, tomēr nešķiet raizējamies par kaislīgu fanātiķu dusmām.

Man nekad nebija gadījies, ka Kāfiristānā nebūtu naudas, nedz kādas organizācijas regulārai bagāžas nešanai, kā šis kāfirs tagad stāstīja. Tomēr Torag Meraks naudu dabūja, un mana bagāža devās ceļā, tā ka viss šķita labi; tomēr nebijām nogājuši vairāk kā jūdzi, kad atklājām, ka vecais blēdis ir mūs pametis pavisam.

Tad nesēji nometa savas nastas un vislabākajā noskaņojumā sāka savu kaulēšanos par ceļojumu.